Koļegova pārliecināta par uzņēmēju atbalstu viņai kā nākamajai VID vadītājai
Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova, kura patlaban ir vienīgā kandidāte uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, jūtas pārliecināta par uzņēmēju atbalstu viņas apstiprināšanai VID vadītāja amatā.
Koļegova šodien tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem.
Tikšanās laikā ar sociālajiem partneriem – darba devējiem un darba ņēmējiem – tika pārrunāti aktuālie nodokļu nomaksas jautājumi un uzklausīts ģenerāldirektores amata kandidātes redzējums par turpmāko VID darbību. Pēc tikšanās Koļegova atzina, ka ir pārliecināta par uzņēmēju atbalstu, norādot, ka viņas, LDDK un LBAS redzējums sakrīt vairākos jautājumos. Sarunas laikā esot panāktu saprašanās.
Koļegova arī uzsvērusi, ka VID noteikti kļūs uzņēmējiem vēl draudzīgāks.
Jau vēstīts, ka ka teju pirms mēneša Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam, aicinot pieteikties profesionālus, sevi pierādījušus līderus, kuri vēlas strādāt sabiedrības labā un dot būtisku ieguldījumu valsts pārvaldes attīstībā.
Galvenās prasības pretendentiem bija: nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu darba pieredze, vadot vismaz 40 darbinieku lielu komandu, sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā, kā arī spēja analizēt sarežģītu, apjomīgu informāciju.
Kā atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis, konkursa komisija VID ģenerāldirektora meklēšana beigusies bez rezultātiem, konkursa komisija nav spējusi atrast atbilstošas kapacitātes cilvēku.
Tagad VID vadītāja amatam piemērotu kandidātu meklēs valsts pārvaldē. Pašlaik kā vienīgā kandidāte šim amatam uzrunāta pašreizējā Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.
Foto: LDDK
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk