• Tweet

Valdošās koalīcijas partijas pirmdien plāno diskutēt par Finanšu ministrijas piedāvātajām nodokļu reformas pamatnostādnēm.

Turpinot darbu pie jau 2016. gada nogalē pieteiktās nodokļu reformas, Finanšu ministrija (FM) nosūtīja saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektu. Atzinumi tiek gaidīti līdz 24. aprīlim, lai jau 28. aprīlī to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

FM jau vairāk kā gadu ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem strādā pie priekšlikumiem, lai reformētu Latvijas nodokļu sistēmu. Darba gaitā tika saņemti un analizēti priekšlikumi no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Bankas, Domnīcas Certus, kā arī Pasaules Bankas un OECD.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektā ietvertie priekšlikumi iepriekš tika atbalstīti Nacionālā trīspusējās sadarbības padomē vai Nodokļu reformu vadības grupā, kuru vada Ministru prezidents. Tāpat jānorāda, ka nodokļu politikas pamatnostādnes tika veidotas kopā ar visiem iesaistītajiem partneriem jau kopš pagājušā gada.

Šobrīd valstī ir nepieciešams veikt nopietnu, pārdomātu un radikālu nodokļu politikas reformu, lai sasniegtu arī Nacionālā Attīstības plāna 2020 galveno mērķi – ekonomisko izrāvienu, kā arī Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus: mazināt ienākumu nevienlīdzību strādājošajiem, sasniegt iekasēto nodokļu apjomu 1/3 no IKP, paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta darbības efektivitāti, kā arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu.

Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem procesiem valstī, tostarp, konkurētspēju, pirktspēju un eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu. Valsts nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī, nodrošinot resursus, ir izšķiroša, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti.

Vidēja termiņa nodokļu reformas galvenie virzieni ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sloga sa­ma­zināšana algota darba ienākumam, citu ienākuma veidu nodokļu likmju vienādošana, uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) sistēmas reforma, kā arī solidaritātes nodokļa atcelšana un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestu ieviešana.

Nodokļu politikas reformas mērķis ir veicināt konkurētspēju reģiona līmenī, iedzīvotāju motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uz­ņēmumu attīstībā. Tāpat tiks veicināta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un vēlme atgriezties darba tirgū, kā arī nodrošināts, ka nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana ir maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu, kā rezultātā varētu pieaugt no jauna izsniegto kredītu apjoms, attiecīgi stimulējot privāto patēriņu un investīcijas.

Tāpat nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana nodrošinātu to, ka nodokļu sistēma būtu prognozējama līdz 2021. gadam.

Īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, kā arī saglabājoties pozitīvai attīstībai galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs un paātrinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas IKP reālais pieaugums reformas realizācijas periodā laikā līdz 2020. gadam var pārsniegt pat 4%, salīdzinot ar pašreizējo Latvijas Stabilitātes programmas 2017. – 2020. gadam scenārijā paredzēto 3% izaugsmi.

Ņemot vērā, ka plānotās nodokļu politikas izmaiņas samazinās kopējos nodokļu ieņēmumus valstī no darbaspēka nodokļiem, vienlaikus tiek īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt nodokļa sloga pārvirzi no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu.

Nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.

Foto: Saeimas kanceleja