• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
03/11/2021, Kategorija: Ekonomika

Visā pasaulē vērojamo energoresursu sadārdzinājumu nākamgad jutīs ne tikai mājsaimniecības, kas saņems lielākus rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, bet arī uzņēmumi, kuru ražošanas un pakalpojumu nodrošināšanas procesus ietekmē elektroenerģija vai degviela. Jau šobrīd visā pasaulē vērojams cenu kāpums. Kā liecina Finanšu ministrijas apkopotie dati, Latvijā vidējais patēriņa cenu līmenis septembrī bija par 1,1% augstāks nekā augustā, bet gada izteiksmē cenu pieaugums palielinājies par 4,8%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš 2011. gada vidus. Pēc ekspertu aplēsēm, cenu kāpums turpināsies līdz pat pavasarim, un jau šobrīd ir skaidrs, ka atsevišķi pakalpojumi nākamgad kļūs dārgāki.

Elektrības un apkures cenas

Elektroenerģijas un dabasgāzes sadārdzināšanās vistiešākajā veidā ietekmēs Latvijas iedzīvotājus, sevišķi tad, ja ziema būs barga. Elektrības cenas aug visā Eiropā. Tam ir vairāki iemesli: zema vēja izstrāde Eiropā; karstā un sausā vasara, kuras rezultātā Ziemeļvalstu rezervuāros ir krietni mazāki ūdens krājumi nekā parasti, bet Latvijas upēs sarucis ūdens līmenis, tāpēc hidroelektrostacijas jau kopš pavasara ir strādājušas ar mazāku jaudu.

Trūkstošais elektroenerģijas apjoms tiek aizvietots ar dabasgāzi un oglēm, kuru cenas lielā pieprasījuma dēļ uzšāvušās kosmiskos augstumos. Savu lomu nospēlējusi arī ģeopolitiskā situācija, Krievijai samazinot gāzes piegādi Eiropai. Savukārt dabasgāzes cenu pieaugums ietekmē daudzus ražošanas procesus dažādās nozarēs, jo dabasgāzes ieguves blakusprodukti tiek plaši izmantoti ķīmijā, plastmasas, sintētisko apģērbu, iepakojumu ražošanā u. c.

Cik liels elektrības un apkures cenu pieaugums gaidāms Latvijā, ir grūti prognozēt, katras mājsaimniecības rēķinu ietekmēs gan izvēlētais produkts, gan līguma nosacījumi, taču vairumam Latvijas iedzīvotāju no komunālo maksājumu sadārdzinājuma neizbēgt.

Atkritumu apsaimniekošana

Vēl viena pozīcija, kas nepatīkami atsauksies uz iedzīvotāju maciņiem, būs atkritumu apsaimniekošana. Ņemot vērā Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā noteiktos mērķus aprites ekonomikas un klimatneitralitātes veicināšanai, paredzēts, ka tuvāko gadu laikā Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā.
Šī gada sākumā tika apstiprināts jaunais valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.–2028. gadam, nosakot turpmākos rīcībpolitikas virzienus un pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktos mērķus. Līdz ar citu gaidāmo izmaiņu virzību no šī gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, nosakot ik gadu palielināt DRN nodokli par poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Šogad tie ir 65 eiro par tonnu, nākamgad tie būs 80 eiro par tonnu, bet no 2023. gada – 95 eiro par tonnu.

Turklāt līdz ar energoresursu, atalgojumu un citu izdevumu pieaugumu gaidāms kāpums arī tarifiem par nešķiroto atkritumu noglabāšanu poligonos. To caur rēķiniem par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu primāri izjutīs rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Tiem, kuri atkritumus nešķiro, izmaksas būtiski palielināsies. Īsi sakot – jo slinkāks esi, jo dārgāk maksāsi.

Loģistikas pakalpojumi

Sākoties pandēmijai, patēriņa krituma prognozes tika vērtētas līdzīgi kā 2008. un 2009. gadā piedzīvotajā finanšu krīzē, taču tas, kas izrādījās pārsteigums pat ekspertiem, bija negaidīti straujais pieprasījuma pieaugums, kas sekoja kritumam un kam ražošana un loģistika īsti netiek līdzi. Vienlaikus transporta pārvadājumu loma Covid-19 ietekmē ir daudzkārt pieaugusi, jo, pieaugot e-komercijas apjomam un cilvēkiem iepērkoties attālināti, arvien vairāk resursu vajadzīgs, lai laikus piegādātu preces un sūtījumus. Sakarā ar milzīgo pieprasījumu ir pamatīgi cēlušās konteineru īres cenas un ostu tarifi, būtiski ietekmējot pakalpojumu gala cenu.

Turklāt pandēmijas ietekmē pieaugušas arī degvielas cenas. Protams, naftas krājumi zemē nav izsīkuši, taču pieprasījums ir atgriezies straujāk, nekā gaidīts. Pērn, samazinoties cilvēku mobilitātei, kritās arī pieprasījums, līdz ar to gan Krievija, gan ASV un OPEC valstis samazināja naftas ieguvi. Šobrīd pieprasījums ir liels, taču OPEC valstis nesteidzas ieguvi palielināt, dodot priekšroku labiem finanšu rezultātiem. Tas atstāj ietekmi uz degvielas cenām, kas savukārt ietekmē visus, kuriem preču ražošanai vai pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams transports.

Pasta tarifi

Paredzams, ka 2021. gada novembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinās jaunās universālā pasta pakalpojuma tarifu izmaiņas, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tarifu izmaiņas, paredzot gan to samazinājumu, gan iespējamu pieaugumu atkarībā no pakalpojuma un piegādes virziena, prognozējamas vairākiem universālā pasta pakalpojuma grozā ietvertajiem pakalpojumiem. Ieilgusī pandēmija, kas likusi pārplānot un mainīt dažādus loģistikas procesus, elektroenerģijas tarifu pieaugums, inflācija, sabiedrības paradumu maiņa un virkne citu iemeslu ietekmē arī plānojamās  universālā pasta pakalpojuma tarifu  izmaiņas, kas ir neizbēgamas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tik nepieciešamos pasta pakalpojumus.

949 skatījumi




Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk
Video

EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%

14/04/2025

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...

Lasīt tālāk
Video

Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus

11/04/2025

Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei

09/04/2025

“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas

08/04/2025

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...

Lasīt tālāk