Ķirsons: Laba darba gadījumā VID vadītājam varētu maksāt pat miljonu eiro gadā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atalgojumam vajadzētu būtu saistītam ar viņa panākumiem nodokļu iekasēšanā – laba darba gadījumā varētu maksāt pat miljonu eiro gadā.
Tā intervijā laikrakstam “Diena” norāda AS “Lido” padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, kurš uzskata, ka ierēdņiem un politiķiem vairāk vajadzētu domāt par ilgtermiņa ieguvumiem un mudināt sabiedrību domāt par ilgtermiņa rezultātiem.
“Nesen bija diskusijas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atalgojuma paaugstināšanu līdz septiņiem astoņiem tūkstošiem eiro mēnesī. Jautājums tika risināts nepareizi. VID ģenerāldirektoram vajadzētu maksāt nevis septiņus astoņus tūkstošus eiro, bet 70–80 tūkstošus eiro mēnesī, miljonu eiro gadā vajadzētu maksāt, bet tikai tad, ja VID ģenerāldirektors ievērojami palielina to naudas summu, kas nonāk valsts budžetā no iekasētajiem nodokļiem,” intervijā laikrakstam pauda Ķirsons.
Tāpat Ķirsons uzskata, ka nodokļu sistēma Latvijā globāli jāreformē, izsakot pārliecību, ka tikai 50% no visiem uzņēmējiem, kuriem nodokļi jāmaksā, tiešām visu kārtīgi maksā.
“Kad ierēdņi un kopumā visi valsts sektorā strādājošie sāks saprast, ka arī viņiem algas nevis vienkārši jāsaņem, bet jānopelna, tad lai saņem lielas algas, taču ar nosacījumu, ka tiešām šādas algas nopelnījuši. Mēs visi zinām, kā tas notiek, – ierēdnis ar ierēdni, teiksim, draudzējas un kopīgi plāno, kā tautu, vienkārši sakot, piežmiegt,” pauda Ķirsons.
Viņš uzskata, ka nekas nemainīsies līdz no ikviena ierēdņa netiks prasīts, lai viņš savai ministrijai naudu atnes tik daudz, cik viņš saņem atalgojumu.
Jau iepriekš izskanējis viedoklis, ka VID vadītāja atalgojums varētu tikt celts līdz 8000 eiro, ar šādu ierosinājumu nākusi klajā finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS).
Beigu beigās koalīcijas partijas pieņēmušas galīgo lēmumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atalgojuma jautājumā. Kā zināms, koalīcija vienojusies nākamajam Valsts ieņēmumu dienesta vadītājam palielināt pamatalgu no 2441 eiro līdz 4030 eiro.
Foto:renewagner/https://pixabay.com/en/users/renewagner1985-3023133//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Izstrādās noteikumus pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākAptauja: latvieši, lietuvieši un igauņi šovasar dos priekšroku vietējam tūrismam
Baltijas iedzīvotāji šovasar visvairāk plāno apceļot paši savu valsti, kā arī apmeklēt tuvējās kaimiņvalstis, liecina “Booking Group Corporation” piederošā automašīnu nomas brokera...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālāk