• Tweet

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis par savas darbības mērķi ir izvirzījis Latvijā nodrošināt vismaz vienu augstvērtīgu augstskolu, kas būtu spoža līdere un paraugs citām augstākās izglītības iestādēm.

Tā ministrs otrdien, 21. novembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atbildēja uz jautājumu par vīziju izglītības jomā tuvākajiem gadiem.

Ķīlis izteicās, ka cer panākt sistemātisku uzlabojumu – lielāku atbildību no tiem, kuri iestājušies un mācās augstākās izglītības iestādēs, kā arī cer, ka izdosies īstenot mērķi, lai Latvijā būtu “vismaz viena sakarīga, izcila augstākās izglītības iestāde un pārējās – tai līdzvērtīgā līmenī”.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti tikšanās laikā ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, diskutēja par iespējām nozarē celt kvalitāti un mazināt birokrātiju.

Mācību gada pagarināšana

Spriežot par iespējām saīsināt kopējo laiku, kurā skolēni iegūst vispārējo vidējo izglītību, tika apspriesta iespēja sākt skolu no sešu gadu vecuma, kā arī mācību gada pagarināšana.

Ministrija 2013.gada bāzes finansējumā paredzējusi iespēju sākt sešgadīgo bērnu skolas gaitas, ja tiks izlemts par šāda soļa lietderību. Lai par vienu gadu saīsinātu vidējās izglītības iegūšanas laiku, tiek apspriesta arī ideja par divām nedēļām pagarināt mācību gadu, skaidroja R.Ķīlis.

„Bērnu intelektuālās spējas sešu gadu vecumā ir pietiekamas, lai uzsāktu skolas gaitas. Taču nedrīkst automātiski pārnest tās pedagoģiskās metodes un mācību līdzekļus, kas tiek izmantoti septiņgadīgu bērnu izglītošanai,” norāda komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Viņa uzsver, ka pirmajos dzīves gados bērniem ir augstas mācīšanās spējas un tās pilnvērtīgi jāizmanto bērnam piemērotā un draudzīgā vidē.

Izglītības un zinātnes ministrs pauda viedokli, ka sarunās par izmaiņām izglītības procesā pārāk maz iesaistās vecāku organizācijas un tam būtu jāmainās.

Deputāti ministram paskaidroja, ka komisijas darbā vecāku pārstāvji tiek aktīvi iesaistīti un ir klāt arī šajā sēdē. Biedrības „Pro Futuro” valdes priekšsēdētāja Eva Birzniece vērsa uzmanību jautājumam, kas notiks ar pašreizējiem pirmklasniekiem, jo biedrības veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, pirmajā klasē par 41 procentu pieaudzis otrgadnieku skaits.

Liela birokrātija

Tiekoties ar ministru, deputāti pievērsa uzmanību pārliekai birokrātijai, ar ko jāsaskaras nozares profesionāļiem. Patlaban zinātniskajos institūtos notiek divi kvalitātes izvērtējumi, un zinātniekiem jāaizpilda tik daudz atskaišu, ka zinātnei laika neatliek, teica deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), notiekošo raksturojot kā absurdu. Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka problēmu rada koordinācijas trūkums, jo patlaban atskaites vienlaicīgi prasa dažādas institūcijas.

Jautāts vai ministrs plāno izvērtēt Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbu,R.Ķīlis apliecināja, ka pār skolotāju darbu kontrole ir neproporcionāli stingra, taču salīdzinoši maza uzmanība tiek pievērsta racionālai saimnieciskajai darbībai.

R.Ķīlis sniedza savu redzējumu par jomas attīstību turpmākajiem trīs gadiem, akcentējot nepieciešamību palielināt doktorantu skaitu un pastiprinātu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai.

Finansējums sportam un jaunatnei

Ministrs deputātus informēja, ka nākamā gada valsts budžeta projektā finansējums sportam un jaunatnei netiks samazināts. Vairākās pozīcijās pat gaidāms neliels naudas līdzekļu palielinājums, atzina R.Ķīlis

Komisija arī turpmāk sekos līdzi ministrijas darba aktualitātēm.

Avots: nra.lv