• Tweet

Valstī nepieciešams atgriezties pie ilgtspējīgas un tālredzīgas enerģētikas politikas, intervijā LTV sacīja Latvijas Bankas direktors Mārtiņš Kazāks.

“Protams, ekonomikā Covid līkloči vēl nav beigušies. Ierobežojumu dēļ ir tādi kāpumi un kritumi. Tā ir visā pasaulē. Redzēsim, ka izaugsme piebremzēsies, bet līdz ko ierobežojumi sāks mazināties, tas uzrāviens būs diezgan jaudīgs,” sacīja Kazāks, prognozējot, ka šogad ekonomika augs ap 4%.

“Labā lieta, kas jāuzsver, ka mēs mācamies sadzīvot. Tas negatīvais sitiens no Covid uz ekonomiku katru reizi kļūst mazāks – ne tikai pie mums, bet visā pasaulē,” turpināja Kazāks.

Savukārt runājot par inflāciju, viņš norādīja, ka galvenie inflācijas faktori ir globāli: “Prognozes šajā brīdī ir tādas, ka šie ārējie faktori sāks sevi izsmelt gada vidū, gada otrajā pusē, un inflācijai vajadzētu sākt samazināties. Pēc tā tie galvenie inflācijas virzošie faktori būs iekšējie.”

Komentējot energoresursu cenu kāpumu, Kazāks norādīja: “Esošā situācija parāda pasaules dinamiku, kas ietekmē mūs, bet tai pašā laikā šis ir skaļš signāls – atgriežamies un izveidojam ilgtspējīgu un tālredzīgu enerģētikas politiku. Tas valstī ir ļoti nepieciešams.”

Kā zināms, decembra beigās Latvijas Banka publiskoja jaunākās, 2021. gada decembra, Latvijas makroekonomiskās prognozes. Būtiskākās no tām: Latvijas IKP 2021.–2022. gada pieauguma prognoze samazināta – attiecīgi līdz 4.6% un 4.2%, atspoguļojot pandēmijas ietekmi uz tautsaimniecību (septembra prognoze 2021. gada izaugsmei bija 5.3%, bet 2022. gadam – 5.1%); 2023. gadā gaidāmais IKP pieaugums par 4.0% ir līdzīgs iepriekš prognozētajam; Latvijas inflācijas prognoze globālo energoresursu cenu kāpuma dēļ 2021.–2022. gadam paaugstināta attiecīgi līdz 3.2% un 6.1%. (septembra prognoze 2021. gada inflācijai bija 2.8%, bet 2022. gada inflācijai – 4.0%); Augstāku 2023. gada inflāciju (līdz 2.9%) nosaka ražošanas izmaksu sadārdzinājums.

Foto: Valsts kanceleja