Katrs otrais neizprot aprīlī gaidāmās izmaiņas internetbanku maksājumos

Lai arī lielākā daļa (80%) Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši, ka no 1.aprīļa mainīsies kārtība, kā apstiprināt maksājumus internetbankā, katrs trešais (27%) atzīst, ka īsti nesaprot, kādas tieši būs izmaiņas, bet katrs piektais (18%) – nejūtas informēts par šādiem jaunumiem, liecina Swedbank veiktā aptauja. Zīmīgi, ka pat trešā daļa no tiem , kuri ir informēti, ka papildu kodu kartēm būs jauni risinājumi, praksē tos vēl nelieto, savukārt piektdaļa (19%) jau sākusi izmantot banku piedāvātos jaunos risinājumus.
Lielākā daļa internetbanku lietotāju, kuri zina par internetbanku maksājumu nosacījumu maiņu, arī pēc 1.aprīļa iecerējuši tupināt lietot banku kodu kartes, papildus drošībai saņemot SMS uz savu mobilo tālruni (53%). Savukārt kādu no viedtālruņos pieejamajiem, jaunajiem autentifikācijas risinājumiem, piemēram, Smart-ID lietotni, iecerējuši lietot 18% iedzīvotāju. Savukārt katrs desmitais plāno sākt lietot kodu kalkulatoru.
“Lai arī šīs pārmaiņas nosaka arī regula, redzam, ka jaunus risinājumus pēc būtības pieprasa arī jaunie klientu finanšu paradumi. Šobrīd arvien vairāk iedzīvotāju ikdienā izmanto mobilo banku – tā vienmēr un visur ir līdzi, un ļauj veikt darījumus nekavējoties. Līdz ar to arī jaunu risinājumu ieviešana ir loģisks nākamais solis vēl ērtākai un drošākai personīgo finanšu vadībai. Tāpēc līdz ar 1.aprīli Swedbank saviem klientiem piedāvās ne tikai papildu autorizācijas elementu kodu kartēm – īsziņu uz klienta apstiprināto mobilo tālruni, bet jau tagad arī jaunākās paaudzes atslēgu savai internetbankai vai mobilajai lietotnei – Smart-ID lietotni viedtālruņiem,” norāda Vadims Frolovs, Swedbank valdes loceklis un Klientu servisa pārvaldes vadītājs
Interesanti, ka vīrieši divreiz biežāk nekā sievietes ir atvērti pārmaiņām un gatavi lietot jaunos risinājumus mobilajos tālruņos (26% pretstatā 10% sieviešu). Tikmēr sievietes būtiski biežāk (19% pretstatā 8% vīriešu) atzīst, ka vēl nav izlēmušas, kādus rīkus izmantos pēc 1.aprīļa. Kopumā jaunās iespējas jau šobrīd biežāk izmanto interneta banku lietotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (40%).
Personīgo digitālo drošību vērtē ar 7 ballēm
Vaicāti, kā iedzīvotāji vērtē savas rūpes par personīgo datu drošību interneta vidē, kopumā dominē labs novērtējums. Iedzīvotāji no 10 iespējamām ballēm savu digitālo drošību novērtē ar stabilu 7. Visbiežākie drošības pasākumi ir savu paroļu un PIN kodu neizpaušana citiem (89%), antivīrusu programmu lietošana (65%), kā arī dažādu paroļu pielietojums dažādās interneta vietnēs un sociālajos tīklos (59%). Vienlaikus tikai 39% iedzīvotāju datori un viedierīces ir aizsargātas ar paroli.
Par gaidāmajām izmaiņām no 1.aprīļa
1.aprīlī mainīsies maksājumu apstiprināšana internetbankā ar kodu kartēm virs 30 eiro uz citu banku. Izmaiņu būtība būs speciāli katram maksājumam radīt unikālu autorizācijas kodu, lai stiprinātu maksājumu drošību. Tāpēc, lai pierādītu savu identitāti, papildu kodu kartēm būs nepieciešams vēl kāds autentifikācijas risinājums, piemēram, unikālie kodi, kurus varēs saņemt mobilajos tālruņos, kodu kalkulatori un e-paraksts.
Swedbank aizvien izmantos pašreizējās kodu kartes, tām pievienojot vēl vienu papildu autorizācijas elementu – īsziņu uz klienta mobilo tālruni. Īsziņā redzamais kods būs jāievada papildus kodam uz kartes. Lai varētu saņemt šīs izziņas, klientiem līdz 31.martam jāapstiprina savs tālruņa numurs internetbankā Savukārt viedtālruņu lietotājiem tiek piedāvāta īpaša mobilā aplikācija – Smart-ID. Smart-ID ir atsevišķa mobilā lietotne viedierīcēm, kuru var lejupielādēt Appstore un Google play vietnēs un pēc tam pieslēgt ar savu esošo bankas kodu karti vai kalkulatoru. Pēc tam jāizvēlas tikai divi PIN kodi, kuri būs jālieto, pieslēdzoties internetbankai (PIN1) un apstiprinot maksājumus vai parakstot dokumentus (PIN2). Tas nozīmē, ka turpmāk, lai lietotu e-pakalpojumus, pietiks tikai ar viedtālruni – nebūs jānēsā līdzi kodu karte vai kodu kalkulators.
Foto:JESHOOTS/https://pixabay.com/en/users/JESHOOTS-264599/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Uzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākIedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālāk