Katrs otrais neizprot aprīlī gaidāmās izmaiņas internetbanku maksājumos

Lai arī lielākā daļa (80%) Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši, ka no 1.aprīļa mainīsies kārtība, kā apstiprināt maksājumus internetbankā, katrs trešais (27%) atzīst, ka īsti nesaprot, kādas tieši būs izmaiņas, bet katrs piektais (18%) – nejūtas informēts par šādiem jaunumiem, liecina Swedbank veiktā aptauja. Zīmīgi, ka pat trešā daļa no tiem , kuri ir informēti, ka papildu kodu kartēm būs jauni risinājumi, praksē tos vēl nelieto, savukārt piektdaļa (19%) jau sākusi izmantot banku piedāvātos jaunos risinājumus.
Lielākā daļa internetbanku lietotāju, kuri zina par internetbanku maksājumu nosacījumu maiņu, arī pēc 1.aprīļa iecerējuši tupināt lietot banku kodu kartes, papildus drošībai saņemot SMS uz savu mobilo tālruni (53%). Savukārt kādu no viedtālruņos pieejamajiem, jaunajiem autentifikācijas risinājumiem, piemēram, Smart-ID lietotni, iecerējuši lietot 18% iedzīvotāju. Savukārt katrs desmitais plāno sākt lietot kodu kalkulatoru.
“Lai arī šīs pārmaiņas nosaka arī regula, redzam, ka jaunus risinājumus pēc būtības pieprasa arī jaunie klientu finanšu paradumi. Šobrīd arvien vairāk iedzīvotāju ikdienā izmanto mobilo banku – tā vienmēr un visur ir līdzi, un ļauj veikt darījumus nekavējoties. Līdz ar to arī jaunu risinājumu ieviešana ir loģisks nākamais solis vēl ērtākai un drošākai personīgo finanšu vadībai. Tāpēc līdz ar 1.aprīli Swedbank saviem klientiem piedāvās ne tikai papildu autorizācijas elementu kodu kartēm – īsziņu uz klienta apstiprināto mobilo tālruni, bet jau tagad arī jaunākās paaudzes atslēgu savai internetbankai vai mobilajai lietotnei – Smart-ID lietotni viedtālruņiem,” norāda Vadims Frolovs, Swedbank valdes loceklis un Klientu servisa pārvaldes vadītājs
Interesanti, ka vīrieši divreiz biežāk nekā sievietes ir atvērti pārmaiņām un gatavi lietot jaunos risinājumus mobilajos tālruņos (26% pretstatā 10% sieviešu). Tikmēr sievietes būtiski biežāk (19% pretstatā 8% vīriešu) atzīst, ka vēl nav izlēmušas, kādus rīkus izmantos pēc 1.aprīļa. Kopumā jaunās iespējas jau šobrīd biežāk izmanto interneta banku lietotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (40%).
Personīgo digitālo drošību vērtē ar 7 ballēm
Vaicāti, kā iedzīvotāji vērtē savas rūpes par personīgo datu drošību interneta vidē, kopumā dominē labs novērtējums. Iedzīvotāji no 10 iespējamām ballēm savu digitālo drošību novērtē ar stabilu 7. Visbiežākie drošības pasākumi ir savu paroļu un PIN kodu neizpaušana citiem (89%), antivīrusu programmu lietošana (65%), kā arī dažādu paroļu pielietojums dažādās interneta vietnēs un sociālajos tīklos (59%). Vienlaikus tikai 39% iedzīvotāju datori un viedierīces ir aizsargātas ar paroli.
Par gaidāmajām izmaiņām no 1.aprīļa
1.aprīlī mainīsies maksājumu apstiprināšana internetbankā ar kodu kartēm virs 30 eiro uz citu banku. Izmaiņu būtība būs speciāli katram maksājumam radīt unikālu autorizācijas kodu, lai stiprinātu maksājumu drošību. Tāpēc, lai pierādītu savu identitāti, papildu kodu kartēm būs nepieciešams vēl kāds autentifikācijas risinājums, piemēram, unikālie kodi, kurus varēs saņemt mobilajos tālruņos, kodu kalkulatori un e-paraksts.
Swedbank aizvien izmantos pašreizējās kodu kartes, tām pievienojot vēl vienu papildu autorizācijas elementu – īsziņu uz klienta mobilo tālruni. Īsziņā redzamais kods būs jāievada papildus kodam uz kartes. Lai varētu saņemt šīs izziņas, klientiem līdz 31.martam jāapstiprina savs tālruņa numurs internetbankā Savukārt viedtālruņu lietotājiem tiek piedāvāta īpaša mobilā aplikācija – Smart-ID. Smart-ID ir atsevišķa mobilā lietotne viedierīcēm, kuru var lejupielādēt Appstore un Google play vietnēs un pēc tam pieslēgt ar savu esošo bankas kodu karti vai kalkulatoru. Pēc tam jāizvēlas tikai divi PIN kodi, kuri būs jālieto, pieslēdzoties internetbankai (PIN1) un apstiprinot maksājumus vai parakstot dokumentus (PIN2). Tas nozīmē, ka turpmāk, lai lietotu e-pakalpojumus, pietiks tikai ar viedtālruni – nebūs jānēsā līdzi kodu karte vai kodu kalkulators.
Foto:JESHOOTS/https://pixabay.com/en/users/JESHOOTS-264599/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk