Katrs otrais neizprot aprīlī gaidāmās izmaiņas internetbanku maksājumos
Lai arī lielākā daļa (80%) Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši, ka no 1.aprīļa mainīsies kārtība, kā apstiprināt maksājumus internetbankā, katrs trešais (27%) atzīst, ka īsti nesaprot, kādas tieši būs izmaiņas, bet katrs piektais (18%) – nejūtas informēts par šādiem jaunumiem, liecina Swedbank veiktā aptauja. Zīmīgi, ka pat trešā daļa no tiem , kuri ir informēti, ka papildu kodu kartēm būs jauni risinājumi, praksē tos vēl nelieto, savukārt piektdaļa (19%) jau sākusi izmantot banku piedāvātos jaunos risinājumus.
Lielākā daļa internetbanku lietotāju, kuri zina par internetbanku maksājumu nosacījumu maiņu, arī pēc 1.aprīļa iecerējuši tupināt lietot banku kodu kartes, papildus drošībai saņemot SMS uz savu mobilo tālruni (53%). Savukārt kādu no viedtālruņos pieejamajiem, jaunajiem autentifikācijas risinājumiem, piemēram, Smart-ID lietotni, iecerējuši lietot 18% iedzīvotāju. Savukārt katrs desmitais plāno sākt lietot kodu kalkulatoru.
“Lai arī šīs pārmaiņas nosaka arī regula, redzam, ka jaunus risinājumus pēc būtības pieprasa arī jaunie klientu finanšu paradumi. Šobrīd arvien vairāk iedzīvotāju ikdienā izmanto mobilo banku – tā vienmēr un visur ir līdzi, un ļauj veikt darījumus nekavējoties. Līdz ar to arī jaunu risinājumu ieviešana ir loģisks nākamais solis vēl ērtākai un drošākai personīgo finanšu vadībai. Tāpēc līdz ar 1.aprīli Swedbank saviem klientiem piedāvās ne tikai papildu autorizācijas elementu kodu kartēm – īsziņu uz klienta apstiprināto mobilo tālruni, bet jau tagad arī jaunākās paaudzes atslēgu savai internetbankai vai mobilajai lietotnei – Smart-ID lietotni viedtālruņiem,” norāda Vadims Frolovs, Swedbank valdes loceklis un Klientu servisa pārvaldes vadītājs
Interesanti, ka vīrieši divreiz biežāk nekā sievietes ir atvērti pārmaiņām un gatavi lietot jaunos risinājumus mobilajos tālruņos (26% pretstatā 10% sieviešu). Tikmēr sievietes būtiski biežāk (19% pretstatā 8% vīriešu) atzīst, ka vēl nav izlēmušas, kādus rīkus izmantos pēc 1.aprīļa. Kopumā jaunās iespējas jau šobrīd biežāk izmanto interneta banku lietotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (40%).
Personīgo digitālo drošību vērtē ar 7 ballēm
Vaicāti, kā iedzīvotāji vērtē savas rūpes par personīgo datu drošību interneta vidē, kopumā dominē labs novērtējums. Iedzīvotāji no 10 iespējamām ballēm savu digitālo drošību novērtē ar stabilu 7. Visbiežākie drošības pasākumi ir savu paroļu un PIN kodu neizpaušana citiem (89%), antivīrusu programmu lietošana (65%), kā arī dažādu paroļu pielietojums dažādās interneta vietnēs un sociālajos tīklos (59%). Vienlaikus tikai 39% iedzīvotāju datori un viedierīces ir aizsargātas ar paroli.
Par gaidāmajām izmaiņām no 1.aprīļa
1.aprīlī mainīsies maksājumu apstiprināšana internetbankā ar kodu kartēm virs 30 eiro uz citu banku. Izmaiņu būtība būs speciāli katram maksājumam radīt unikālu autorizācijas kodu, lai stiprinātu maksājumu drošību. Tāpēc, lai pierādītu savu identitāti, papildu kodu kartēm būs nepieciešams vēl kāds autentifikācijas risinājums, piemēram, unikālie kodi, kurus varēs saņemt mobilajos tālruņos, kodu kalkulatori un e-paraksts.
Swedbank aizvien izmantos pašreizējās kodu kartes, tām pievienojot vēl vienu papildu autorizācijas elementu – īsziņu uz klienta mobilo tālruni. Īsziņā redzamais kods būs jāievada papildus kodam uz kartes. Lai varētu saņemt šīs izziņas, klientiem līdz 31.martam jāapstiprina savs tālruņa numurs internetbankā Savukārt viedtālruņu lietotājiem tiek piedāvāta īpaša mobilā aplikācija – Smart-ID. Smart-ID ir atsevišķa mobilā lietotne viedierīcēm, kuru var lejupielādēt Appstore un Google play vietnēs un pēc tam pieslēgt ar savu esošo bankas kodu karti vai kalkulatoru. Pēc tam jāizvēlas tikai divi PIN kodi, kuri būs jālieto, pieslēdzoties internetbankai (PIN1) un apstiprinot maksājumus vai parakstot dokumentus (PIN2). Tas nozīmē, ka turpmāk, lai lietotu e-pakalpojumus, pietiks tikai ar viedtālruni – nebūs jānēsā līdzi kodu karte vai kodu kalkulators.
Foto:JESHOOTS/https://pixabay.com/en/users/JESHOOTS-264599/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Plauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākUzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālākLatvijas tirgotāji paraksta vienošanos par cenu samazināšanu
Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta Latvijas valdības vēlmi samazināt pārtikas cenas. "Mūsuprāt, pašreizējā brīvā tirgus un saspringtas konkurences apstākļos Latvijā (3 globālie...
Lasīt tālāk