Kas šogad jāzina par pensiju indeksāciju?

Latvijā katru gadu rudenī – 1. oktobrī – tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Kas tad ir pensiju indeksācija? Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.
Jautājumi, kas skar pensijas, ir ļoti jutīgi un ne vienmēr vienkārši saprotami. Tāpēc Labklājības ministrija sagatavojusi atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu.
Kā šogad tiks indeksētas pensijas?
Šoruden tiks palielinātas pensijas vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 609 eiro.
Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas apmērs, ja tas nepārsniedz 609 eiro. Savukārt tām pensijām, kuras ir lielākas par 609 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 609 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.
Kā tad veidojas piesauktais indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas?
Tas veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (vienkāršojot – inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, bet, vienkāršāk sakot – tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Lai noteiktu iemaksu algas summas faktiskās izmaiņas konkrētajā gadā, konkrētā gada iemaksu algu summa tiek attiecināta pret iepriekšējā gada iemaksu algu summu. Šādi ir redzams, kādas te notikušas izmaiņas beidzamajā gadā. Līdz ar to tā tiek iegūts iemaksu algu summas indekss jeb indekss, kas raksturo algu summas faktiskās izmaiņas.
Tomēr tajā klātesoša ir arī inflācijas ietekme. Bet, lai noteiktu iemaksu algas summas reālās izmaiņas jeb reālo pieaugumu konkrētajā gadā, no iemaksu algu summas indeksa inflācijas ietekme ir jāizslēdz. Lai to izdarītu, Ministru kabineta noteikumos ietvertā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma aprēķina formulā iemaksu algu summas indekss tiek dalīts ar patēriņa cenu indeksu.
Šajā gadā izdienas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām tiks piemērots indekss – 1,0640.
Kāpēc šogad netiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža?
Jā, šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Tā kā pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā ir bijis mazāks par nulli jeb ir negatīvs, tad indeksa aprēķinā tas ir ietverts kā koeficients “0”. Tāpēc šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši). Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss – faktiskais patēriņa cenu indekss.
Indeksēs arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemērojot indeksu 1,0640. Indeksējot piemaksu, 2023. gada 1. oktobrī attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,43 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 2,14 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.
Tas nozīmē, ka cilvēki, kas saņēma 1,43 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,52 eiro, bet tie, kas saņēma 2,14 eiro – turpmāk saņems 2,28 eiro.
Piemēram, senioram, kura piešķirtā vecuma pensija ir 450 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās ir noteikta piemaksa 35,75 eiro (par 25 darba gadiem līdz 1995. gada beigām), no š.g. oktobra vecuma pensija – 478,80 eiro un piemaksa pie pensijas – 38,00 eiro (1,52 eiro x 25 gadi).
Jāņem vērā, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. Tas ir tāpēc, ka laikā, kad cilvēks vēl strādāja un veica sociālās apdrošināšanas iemaksas, no tām iedzīvotāju ienākumu nodokli neieturēja.
Kā uzzināt, par cik palielināsies katra konkrēta cilvēka pensija?
Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā.
Vai pensionāram ir kaut kas jādara pašam, lai saņemtu pensijas indeksāciju?
Nē, pensionāriem pašiem nekas jādara nav! Pensiju indeksāciju nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski – katru gadu 1. oktobrī. Tas nozīmē, ka arī šogad ar oktobri ikviens, kam pienākas pensija, saņems to jau noindeksētā apmērā. Un nevajag arī uztraukties par to, vai VSAA zinās, cik kuram pienāksies pēc pensiju indeksācijas. VSAA rīcībā ir visi nepieciešamie dati – pārrēķins notiek automātiski.
Vai rudenī indeksācijas rezultātā palielināsies visas pensijas?
Pensiju indeksācija attiecas uz visiem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kuriem tās ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz šī gada 30. septembrim.
1. oktobrī tiks indeksētas arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, piemērojot tādus pašus nosacījumus indeksācijā kā pensijām.
Vēl par tēmu:
Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk