Kariņš un Reirs maldina sabiedrību: ES fondu naudu nevar tērēt pašvaldību pamatfunkciju veikšanai
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) maldina, sakot, ka no Eiropas Sociālā fonda (ESF) naudas pašvaldības varēs apmaksāt skolotāju algas bērnudārzos, komunālos pakalpojumus, dotācijas sportam u.c., žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot Kariņa apgalvojumus, ka pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales par labu valstij pašvaldībām nebūtu jāizjūt īpašs ienākumu kritums, jo to segs papildu investīcijas no ES fondiem, Lembergs norādīja, ka Kariņa vārdi neatbilst patiesībai. “Bērnudārzus finansēt no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem mēs nevaram, jo vecāki maksā tikai par ēdināšanu, bet audzinātajām un auklītēm algas maksā pašvaldības, arī izmaksas mēs nevaram ņemt no Eiropas Savienības fonda, jo fondi tādu iespēju neparedz,” skaidroja politiķis.
Tāpat arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus nav paredzēts tērēt tekošām vajadzībām. “Šos līdzekļus nevar tērēt arī komunālajai saimniecībai – lai būtu tīras ielas, lai strādātu lietus ūdens kanalizācija, lai būtu apgaismojums, nopļautu zāli utt. [..] No tās naudas tam nedrīkst tērēt,” turpināja politiķis. Tāpat arī dotācijas sportam nedrīkst finansēt no ES līdzekļiem. Tas pats attiecas uz pārvaldi.
“Eiropas Savienība iezīmē skaidrus virzienus, kur to naudu tērēt, un tās ir investīcijas. Pie tam, apmēram 10–15% mums ir jāfinansē pašiem un pēc tam jāuztur uzbūvētais, tādēļ tā ir ģeniālā vadoņa lielā Kariņa fake ziņa,” uzsvēra Lembergs.
Pēc viņa sacītā, nodokļu reformas ietvaros pašvaldībām tiek atņemti 105 miljoni eiro, kas nozīmē, ka Ventspils pilsētā līdz ar to tiks samazinātas investīcijas.
Lembergs norādīja, ka tādējādi valdība demonstrē, ka neatzīst pašvaldību jēdzienu pēc būtības. “Kariņš, kas ir Amerikas pilsonis, pēc savas pārliecības ir dziļš boļševiks,” piebilda Lembergs.
Pēc viņa sacītā, no pašvaldību un valdības sarunām nebūs nekādas jēgas, jo visi lēmumi jau ir pieņemti un nauda visa ir atņemta un sadalīta. “Nekādas sarunas vairs nav iespējamas,” ir pārliecināts Lembergs.
Kā zināms, Finanšu ministrija jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021. gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk