Kariņš un Reirs maldina sabiedrību: ES fondu naudu nevar tērēt pašvaldību pamatfunkciju veikšanai

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) maldina, sakot, ka no Eiropas Sociālā fonda (ESF) naudas pašvaldības varēs apmaksāt skolotāju algas bērnudārzos, komunālos pakalpojumus, dotācijas sportam u.c., žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot Kariņa apgalvojumus, ka pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales par labu valstij pašvaldībām nebūtu jāizjūt īpašs ienākumu kritums, jo to segs papildu investīcijas no ES fondiem, Lembergs norādīja, ka Kariņa vārdi neatbilst patiesībai. “Bērnudārzus finansēt no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem mēs nevaram, jo vecāki maksā tikai par ēdināšanu, bet audzinātajām un auklītēm algas maksā pašvaldības, arī izmaksas mēs nevaram ņemt no Eiropas Savienības fonda, jo fondi tādu iespēju neparedz,” skaidroja politiķis.
Tāpat arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus nav paredzēts tērēt tekošām vajadzībām. “Šos līdzekļus nevar tērēt arī komunālajai saimniecībai – lai būtu tīras ielas, lai strādātu lietus ūdens kanalizācija, lai būtu apgaismojums, nopļautu zāli utt. [..] No tās naudas tam nedrīkst tērēt,” turpināja politiķis. Tāpat arī dotācijas sportam nedrīkst finansēt no ES līdzekļiem. Tas pats attiecas uz pārvaldi.
“Eiropas Savienība iezīmē skaidrus virzienus, kur to naudu tērēt, un tās ir investīcijas. Pie tam, apmēram 10–15% mums ir jāfinansē pašiem un pēc tam jāuztur uzbūvētais, tādēļ tā ir ģeniālā vadoņa lielā Kariņa fake ziņa,” uzsvēra Lembergs.
Pēc viņa sacītā, nodokļu reformas ietvaros pašvaldībām tiek atņemti 105 miljoni eiro, kas nozīmē, ka Ventspils pilsētā līdz ar to tiks samazinātas investīcijas.
Lembergs norādīja, ka tādējādi valdība demonstrē, ka neatzīst pašvaldību jēdzienu pēc būtības. “Kariņš, kas ir Amerikas pilsonis, pēc savas pārliecības ir dziļš boļševiks,” piebilda Lembergs.
Pēc viņa sacītā, no pašvaldību un valdības sarunām nebūs nekādas jēgas, jo visi lēmumi jau ir pieņemti un nauda visa ir atņemta un sadalīta. “Nekādas sarunas vairs nav iespējamas,” ir pārliecināts Lembergs.
Kā zināms, Finanšu ministrija jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021. gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Apstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālāk