Kariņš un Reirs maldina sabiedrību: ES fondu naudu nevar tērēt pašvaldību pamatfunkciju veikšanai
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) maldina, sakot, ka no Eiropas Sociālā fonda (ESF) naudas pašvaldības varēs apmaksāt skolotāju algas bērnudārzos, komunālos pakalpojumus, dotācijas sportam u.c., žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot Kariņa apgalvojumus, ka pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales par labu valstij pašvaldībām nebūtu jāizjūt īpašs ienākumu kritums, jo to segs papildu investīcijas no ES fondiem, Lembergs norādīja, ka Kariņa vārdi neatbilst patiesībai. “Bērnudārzus finansēt no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem mēs nevaram, jo vecāki maksā tikai par ēdināšanu, bet audzinātajām un auklītēm algas maksā pašvaldības, arī izmaksas mēs nevaram ņemt no Eiropas Savienības fonda, jo fondi tādu iespēju neparedz,” skaidroja politiķis.
Tāpat arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus nav paredzēts tērēt tekošām vajadzībām. “Šos līdzekļus nevar tērēt arī komunālajai saimniecībai – lai būtu tīras ielas, lai strādātu lietus ūdens kanalizācija, lai būtu apgaismojums, nopļautu zāli utt. [..] No tās naudas tam nedrīkst tērēt,” turpināja politiķis. Tāpat arī dotācijas sportam nedrīkst finansēt no ES līdzekļiem. Tas pats attiecas uz pārvaldi.
“Eiropas Savienība iezīmē skaidrus virzienus, kur to naudu tērēt, un tās ir investīcijas. Pie tam, apmēram 10–15% mums ir jāfinansē pašiem un pēc tam jāuztur uzbūvētais, tādēļ tā ir ģeniālā vadoņa lielā Kariņa fake ziņa,” uzsvēra Lembergs.
Pēc viņa sacītā, nodokļu reformas ietvaros pašvaldībām tiek atņemti 105 miljoni eiro, kas nozīmē, ka Ventspils pilsētā līdz ar to tiks samazinātas investīcijas.
Lembergs norādīja, ka tādējādi valdība demonstrē, ka neatzīst pašvaldību jēdzienu pēc būtības. “Kariņš, kas ir Amerikas pilsonis, pēc savas pārliecības ir dziļš boļševiks,” piebilda Lembergs.
Pēc viņa sacītā, no pašvaldību un valdības sarunām nebūs nekādas jēgas, jo visi lēmumi jau ir pieņemti un nauda visa ir atņemta un sadalīta. “Nekādas sarunas vairs nav iespējamas,” ir pārliecināts Lembergs.
Kā zināms, Finanšu ministrija jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021. gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk