Kariņš par nākamā gada budžetu: Mēs esam atraduši līdzsvaru
Sadalot pieejamo papildu naudu, ir atrasts līdzsvars, kas atbilst arī valdības deklarācijai, runājot par valsts budžetu, intervijā LTVraidījumā “Rīta panorāma” uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Runājot par nākamā gada budžetu, Kariņš norādīja, ka ir atrasts līdzsvars, kas atbilst valdības deklarācijai.
“Ir trīs lielās lietas. Pirmā – iedzīvotājiem necelt nodokļus, otrā – atslogot zemās algas, un trešā – piešķirt papildu finansējumu mūsu galvenajām valdības prioritātēm – administratīvi teritoriālajai, lai to varētu veikt, veselības aprūpes sistēmai, lai varētu celt mediķu algas, un izglītības sistēmai, lai varētu celt pedagogu algas,” sacīja Kariņš.
“Mums ir jāpanāk, ka visi maksā nodokļus proporcionāli vienlīdzīgi. Šobrīd liela daļa sabiedrības maksā lielas likmes, cita daļa legāli maksā krietni mazākas likmes. [..]. Jāskatās, vai varam Latvijā, brutāli nepaaugstinot nodokļu likmes, iekasēt vairāk nodokļu,” izteicās Kariņš.
Viņš arī apgalvoja, ka valdība turpinās meklēt un ieguldīt naudu veselības aprūpes sistēmā. Kā zināms, veselības aprūpei šogad papildus piešķirti 87 miljoni eiro, bet nākamgad vēl papildus būs 50 miljoni eiro.
“Tātad nauda tur tiek likta iekšā un tas lielais jautājums tagad ir – vai tā tiek racionāli izmantota, un tas ir veselības ministres un šīs ministrijas atbildībā, kā vispareizāk to naudu sadalīt, lai tā arī nonāk līdz cilvēkiem, kam algas ir pārāk zemas,” teica Kariņš.
“Mēs darīsim visu, lai uzlabotu situāciju. Mēs turpināsim meklēt un ieguldīt naudu veselības aprūpes sistēmā,” izteicās Kariņš.
Tajā pašā laikā Kariņš atzina, ka valstī ir daudz vajadzību, tostarp iekšlietu sistēmā un kultūras nozarē.
Kā zināms, Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.
Pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, rasts finansējums kopējai fiskālajai telpai 48,1 miljons eiro 2020. gadā, 17,3 miljoni eiro 2021. gadā un 40,5 miljoni eiro 2022. gadā. Šo finansējumu novirzīšanu kopējai fiskālajai telpai valdība jau ir atbalstījusi 20. augustā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk