• Tweet

“Būvnieku karteļa” nelikumību dēļ nākotnē var ciest Latvijas nodokļu maksātāji, šorīt intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā zināms, 30. jūlijā Konkurences padome pieņēma lēmumu t.s. “būvnieku karteļa” lietā, konstatējot desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 16 652 027,40 eiro apmērā.

Šorīt intervijā Kariņš pauda, ka nesen atklātā apjomīgā būvniecības karteļa dēļ pastāv risks, ka Latvijai var nākties atmaksāt Eiropas Savienības (ES) fondiem lielas naudas summas, un tā cietīs Latvijas nodokļu maksātāji.

“Vai nu tas varētu būt risks ar naudām, kas mūsu nodokļu maksātājiem būtu jāatmaksā Eiropai, vai arī ar kādām samazinātām naudām nākotnē. Tāds risks, protams, pastāv, un, ja šī karteļa darbība vēl ietekmē to, tad es domāju, ka visiem nodokļu maksātājiem būtu ļoti attaisnojamas milzu dusmas,” komentēja politiķis.

Atturoties tieši komentēt iemeslus, kas ļāva šādam būvnieku kartelim izveidoties un pastāvēt, valdības vadītājs izteica atzinību Konkurences padomei un tās sadarbības dienestiem par šīs lietas izmeklēšanu un novešanu līdz rezultātam.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

No KNAB nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem secināms, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015. līdz 2018. gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumus sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs tika pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70.

Lietas dalībnieki vienojās gan par privātajiem, gan publiskajiem iepirkumiem, t.sk. Eiropas Savienības līdzfinansētajiem iepirkumiem. KP, veicot lietas materiālu analīzi, secināja, ka būvniecības uzņēmumi bija sadalījušies divās grupās – “Grupa Nr.1” un “Grupa Nr.2”, kuras savā starpā centās sadalīt iepirkumus pēc principa “puse uz pusi” jeb tā, lai starp abām grupām kopējie apjomi pēc summām būtu pēc iespējas līdzīgi. Tostarp sarunās tika apspriests potenciālais iepirkuma uzvarētājs, kam pienāktos konkrētais iepirkums, tāpat piedalīšanās formāli ar “aizsega piedāvājumu” vai tieši otrādi – nepiedalīšanās iepirkumos.

Lai atvieglotu iepirkumu sadales procesu, tika izmantotas piezīmes, kur slēptā veidā tika atspoguļota iepirkumu sadale. Piezīmes procesuālo darbību laikā nonāca KNAB un vēlāk KP rīcībā.

Foto: Valsts kanceleja