• Tweet

Eiropas Savienība sākusi apspriest jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Kā vēsta ārvalstu mediji, to būtu jāapstiprina uz Krievijas kara Ukrainā otro gadadienu. Bet, visticamāk, sankcijas pret Krievijas asiņainajiem graudiem šajā sarakstā nebūs. Pēdējos mēnešos soctīklos par graudu vešanu caur Latviju aizsākās publiskas diskusijas. Tās nonāca pat līdz Rīgas pilij, valdībai un Saeimai. Bet risinājuma, kā to ierobežot, joprojām nav, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ir pagājuši divi mēneši kopš Latvijā diskutējam par Krievijas graudiem un citiem lauksaimniecības produktiem, ko ved caur Latviju. Pēdējie aprēķini rāda, ka aizvadītajā gadā kravu apjomi bijuši rekordaugsti un nodrošinājuši lauvas tiesas peļņu arī Latvijas dzelzceļam. Asiņaino graudu nauda ļāvusi arī Krievijai turpinātu uzbrukt Ukrainai. Zemnieki pārmet, ka valdība nodarbojas ar darbības imitāciju un baidās pieņemt jebkādu lēmumu. Politiķi savukārt apgalvo – ja par aizliegumu graudus no Krievijas nevest nevienosies visa Eiropa, mums vieniem to darīt būšot absolūti bezjēdzīgi.

Politiķiem skepse Eiropā ierobežot Krievijas graudu ievešanu

“Rīcība īsti nav sekojusi, neseko, un tas, ko mēs redzam, kas pietrūkst, pietrūkst tādas izlēmības valdības vadītājas personā. Un nav arī tāda skaidra plāna un sadarbības ar kaimiņvalstīm. Jo skaidrs, ka Eiropā nevar pieņemt lēmumu, vienreiz aizbraucot, pārējiem pasakot – es gribētu, lai tā (notiek), un tad pārējās valstis nobalso pret. Ļoti liels darbs jāizdara,” saka Zemnieku saeimas Valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Šonedēļ valdībai bija jāizskata Zemkopības ministrijas gatavots informatīvais ziņojums, kur aprakstīts kā notiek Krievijas graudu imports un tranzīts caur Latviju. Tomēr tas nenotika, jo izpētītais vēl esot jāpapildina ar papildu datiem. Nav izpildīts arī Zemkopības ministra solījums pacelt maksas par Krievijas graudu pārbaudēm un testiem, ko Armands Krauze solīja jau pagājušogad.

Armands Krauze, zemkopības ministrs (ZZS): Tas viss ir iekļauts šajā informatīvajā ziņojumā. Arī tas, ko mēs varam darīt. Un tad to izskatīsim valdībā, un to arī uzreiz darīsim.

“Nekā personīga”: Un plāns – kad tās izmaksas varētu pacelt?

Armands Krauze: Mēs arī paralēli varētu virzīt uz Ministru kabinetu šo jautājumu tuvākajā laikā.

“Nekā personīga”: Kad aptuveni tas varētu notikt? Šomēnes?

Armands Krauze: Šomēnes – jau janvāris gandrīz cauri. Tātad šomēnes, nākammēnes.

Decembrī Zemkopības ministrs uzstājies sanāksmē ar Eiropas kolēģiem, sakot, ka Krievijas graudu imports Eiropā jāaptur. Nākamnedēļ tas notikšot vēlreiz. Bez konkrētu lēmumu pieņemšanas. Ja pārskatāmā nākotnē līdz tam nonāks, par graudu aizliegumu jānobalso visām dalībvalstīm. Bet, ņemot vērā, ka lētos graudus kopā ar Latviju visvairāk ieved arī Itālija, Grieķija un Spānija, valdības ministri neformālās sarunās liek noprast, ka vienprātību panākt būšot praktiski neiespējami.

Lielākie kukurūzas un kviešu importētāji:

Itālija 37 %,
Latvija 24 %,
Grieķija 22 %
Spānija 9 %

Avots: Informatīvais ziņojums “Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā”

To pagājušā gada nogalē vizītes laikā Rīgā licis noprast arī Valdis Dombrovskis. Ārlietu ministrs saka – pat ja Eiropa par to vienotos, tas prasīšot ilgu laiku.

Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš norādīja: “Visas trīs Baltijas valstis mēs varētu apturēt visu tirdzniecību ar Krieviju. Pat, ja mēs to darītu, tas neietekmēs Krievijas ekonomiku ne par vienu santīmu. Kāpēc? Vienkārši apietu mūsu. Un vēl pie tam, ja mēs neļautu vairs fiziski pārvadāt, teiksim, graudus no Krievijas, tie graudi atradīs citu ceļu, tai skaitā Eiropas tirgū. Un no vienotā tirgus vēl atnāktu ironiskā kārtā atpakaļ mūsu tirgū. Bet tas tikai būtu itāļu makaronu formā vai tamlīdzīgi. Tātad pieņemt mēs varam. Efektivitāte pret Krieviju būtu nulle. Bet skāde, ko mēs darītu paši savai ekonomikai, iespējams, varētu būt paliela.”

Krievijas adata

Ar “skādi” varētu apzīmēt to, kas graudu kravu apturēšanas brīdī piemeklētu Latvijas dzelzceļu. Tas arī otro gadu pēc Ukrainas kara sākuma ir uzsēdināts uz Krievijas kravu adatas. Asiņaino graudu imports no Krievijas Latvijā pagājušā gada 10 mēnešos bijis 3,2 reizes lielāks nekā pirms Ukrainas kara sākuma. Kopējais graudu tranzīts Latvijā no Krievijas veidoja 1,94 milj. tonnu, kas ir par 97 % vairāk nekā 2022. gadā. Krievijas izcelsmes graudus un citus lauksaimniecības produktus Latvijas ostās pārkrauj 18 uzņēmumi. Visvairāk – 71 procents no kravām – iet caur Liepājas ostu. Lielāko daļu ved Latvijas dzelzceļa meitas kompānija LDZ Cargo. Maksa par šo kravu pārvešanu ļauj uzturēt sliežu ceļus. Ja kravas beigsies, tas būs ievērojams trieciens kompānijai un dzelzceļa infrastruktūrai.

Kaspars Briškens, satiksmes ministrs (Progresīvie): Varbūt nelietotu tik stingru terminu kā maksātnespēja, bet tas noteikti būtiski apgrūtina dzelzceļa finansiālo situāciju apstākļos, kad mums jau šobrīd budžetā ir ietverta gandrīz 70 miljonu dotācija dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.

“Nekā personīga”: Vai jūs esat aprēķinājuši, kāds caurums izveidotos, nevedot Krievijas graudus?
Kaspars Briškens: Un tieši tas ir mājas darbs, ko šobrīd Satiksmes ministrija prasa.

Niša Igaunijā

Latvijas dzelzceļš turpina apkalpot Krievijas kravas ne tikai Latvijā. Igaunijā no Paldisku ostas tā meitas kompānija “Ldz Cargo” uz Krieviju transportē palmu eļļu. 250 tūkstoš tonnas gadā. Igaunijas Ekonomikas un Infrastruktūras ministre Riina Sikkut no 2023.gada aizliedza igauņu dzelzceļa kompānijai apkalpot Krievijas kravas. Šo nišu ieņēma Ldz Cargo.

Mārtiņš Pevko, LDZ Cargo valdes loceklis (2023. gada decembris): Mūsu ieiešana Igaunijas tirgū vienkārši sakrita ar to brīdi, kad bija šis paziņojums. Mēs ar šo klientu jau trīs mēnešus pirms tam diskutējam par iespēju sadarboties. Palmu eļļu saražo Indonēzijā, ar kuģi tiek vesta uz Paldiskiem. Paldiskos tiek nolieta terminālī vagonos un vagoni tālāk dodas uz Krieviju. Pārtikas rūpniecībā, kur izmanto palmu eļļu.

“Nekā personīga”: Un tur piedalās LDZ Cargo?

Mārtiņš Pevko: Jā.

“Nekā personīga”: Un kurš ir tas, kas maksā LDZ Cargo par to darbu veikšanu.

Mārtiņš Pevko: LDZ Cargo mums maksā terminālis, kas ir kravas saņēmējs, palmu eļļu saņēmējs no Indonēzijas.

“Nekā personīga”: Un tas terminālis ir kam piederošs?

Mārtiņš Pevko: Tas ir vietējais Igaunijas uzņēmējs Vjačeslavs Spirins. (Vjatšeslav Spirin)

“Nekā personīga”: Izklausās pēc īsta igauņa…

Satiksmes ministrs ar uzņēmuma darbību Igaunijā neesot mierā. Bet straujas kustības, apturot kādus dzelzceļa kompānijas biznesus, varot tam nodarīt graujošas finansiālās sekas. Tāpēc arī šeit jānogaida un jāplāno.

Kaspars Briškens, satiksmes ministrs (Progresīvie): Milzīgas plūsmas tika pārņemtas arī Baltkrievijas virzienā saistībā ar naftas produktiem, mazuta pārvadājumiem. Nu šeit atkal – tā vietā, lai meklētu kravas sadarbībā ar mūsu sabiedrotajiem – rietumu izcelsmes kravu īpašniekiem, Latvijas dzelzceļš pēc senajām tradīcijām izvēlējās vēl vairāk nostiprināt savu atkarību no šīm ar Krieviju un Baltkrieviju saistītajām kravām.

“Nekā personīga”: Un jūs sakāt, tas ir slikti. Un ko tālāk? Dzelzceļš joprojām ved.

Kaspars Briškens: Diemžēl mēs vienā dienā šo problēmu nevaram atrisināt.

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS): Šeit ir jāskatās kopējā kontekstā. Kādā veidā mēs varam šo ierobežot, lai tas sasniegtu efektu. Ja mēs pateiksim, ka Latvijas dzelzceļam, lūdzu, nevediet to, kas notiks nākamajā dienā. Un, ja nākamajā dienā to turpinās darīt Lietuvas dzelzceļš vai kāds cits privāts uzņēmums, vai mēs sasniegsim efektu no tā. Mēs ejam uz to, lai būtu reāls efekts, nevis tikai uz papīra izpildīta darbība.

“Nekā personīga”: Jums šķiet pareizi, ka Latvijas dzelzceļa meitas kompānija nodrošina šo kravu apriti, kas tālāk aiziet uz Krieviju?

Viktors Valainis: Manuprāt, mums vajag iet ar risinājumiem, kas reāli strādā, nevis izpildās tikai uz papīra.

“Nekā personīga”: Tas ir pareizi vai nepareizi, ka Latvijas dzelzceļa kompānija to dara?

Viktors Valainis: Mums vajag risinājums, kas izpildās dabā, nevis tikai uz papīra.

“Nekā personīga”: Vienkārša atbilde – jā vai nē.

Viktors Valainis: Mums vajag risinājumus, kas izpildās dabā, ja mēs šobrīd… Tas, ka vispār šeit tiek importēti Krievijas graudi, man liekas nepareizi. Jautājums, kā panākt efektu, lai Eiropas Savienībā šī krava neieplūst. Ar vai bez Latvijas dzelzceļa starpniecības, bet lai vienkārši tie šeit nenāk iekšā.

“Nekā personīga”: Vienkāršs jautājums – vai Latvijas dzelzceļa meitas kompānijas darbību Igaunijā, jūsuprāt, ir pareiza.

Viktors Valainis: Es domāju, jau jums atbildēju uz šo jautājumu.

Gada nogalē Latvijas dzelzceļš no valsts vēl papildus saņēmis 10 miljonus eiro. Tā saka Kaspars Briškens. Tas esot ļāvis izmaksāt algas darbiniekiem. Arī iepriekš valsts uzņēmumam izmaksāja vairāku desmitu miljonu lielas dotācijas, jo tam kravu apjoma sarukuma dēļ radās problēmas ar sliežu ceļu uzturēšanas nodrošināšanu. Neoficiāli zināms, ka iepriekš uzņēmums ministrijai lūdzis no valsts budžeta pieprasīt 40 vai pat vairāk miljonus.

Lai finanšu problēmas atrisinātu un mēģinātu izvairīties no papildus naudas lūgšanas ik pēc dažiem mēnešiem, tikšot gatavots dzelzceļa sistēmas audits. Satiksmes ministrs nesola kādu sliežu līniju slēgšanu, bet tikšot meklēts veids, kā valsts uzņēmums varētu izvairīties no finanšu kraha.

Foto: Valsts kanceleja