• Tweet

Ņemot vērā, ka Saeima ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) bilst, ka plānoto 24% vietā, alus akcīzes nodoklis būtu jāpaceļ par visiem 100%.

Parādnieks ir pārliecināts, ka akcīzes celšana būtiski ietekmēs alus ražošanas apjomus, kas varot pazemināties pat par 30%, jo vairāki alus ražotāji vienkārši nespēs saglabāt rentabilitāti un vai nu pārcels ražošanu uz kaimiņvalstīm, vai pat pārstās ražot vispār. Stiprā alkohola ražotāji var gavilēt – pieprasījums, visticamāk, pieaugs.

Ņemot vērā, ka ienākumu izmaiņas no akcīzes nodokļa ieņēmumiem nav prognozējamas, rodas vēlme noskaidrot, kāds tad ir patiesais mērķis Parādnieka iecerei samazināt alus ražošanas apjomus? Vai tas ir solis pret tautas nodzirdīšanu vai tieši otrādi – kāda stiprā alkohola ražotāja lobijs?

Latvijā ir vismaz 40 reģistrētas alus darītavas, kas, ja notiks pēc Parādnieka gribas, vēl palielinot akcīzes nodokli tieši alum, iespējams, tiks slēgtas, tādējādi darbu zaudēs vairāki tūkstoši cilvēku, turklāt, nav zināms, vai kāds ir rēķinājis fiskālo ietekmi un sociālo izmaksu pieaugumu.

Latvieši jau izsenis visiem pazīstama kā alus baudītāju tauta, tas tiek pieminēts pat dainās, bet nu Parādnieks vēlas mainīt ne tikai vecās, ierastās paražas, bet arī ietekmēt mūsdienu sabiedrību un ekonomiku?

Redzams jau kā akcīzes nodokļa palielināšanās ietekmē kaimiņvalsti Igauniju – tā divreiz šī gada laikā paaugstināja akcīzi alum, tādējādi palielinot pierobežā dzīvojošo interesi iegādāties to pie mums. Parādnieks uzskata, ka paaugstinot akcīzi, pārrobežu tirdzniecībai zudīs jēga, alus tirdzniecības apjomi pazemināsies, arī ārējās tirdzniecības bilance mainīsies. Un kurš būs galvenais ieguvējs?

Kā reiz teicis slavenais Šveiks: “Tā valdība, kas pacels alum cenu, ilgi nepastāvēs”. Tāpēc pirms tiek saņemta sabiedrības reakcija uz izmaiņām, varbūt premjeram Mārim Kučinskim (ZZS) vajadzētu izvērtēt, kādi ir patiesie Parādnieka nodomi.

Jau šobrīd novērojams, ka gada pirmajos četros mēnešos stiprā alkohola patēriņš pieaudzis par 10%, kamēr alus patēriņš stagnē. Tāpat tirgū tiks aizliegtas PET pudeles un divu litru tilpuma alus dzērieni, kas vēl vairāk pastiprina interesi iegādāties to, kas pieejams vieglāk – degvīns, konjaks, viskijs, u.c.

“Šņabi ir daudz izdevīgāk pārvietot, uzglabāt un arī tirgot, alus loģistika pret vienu apgrozījuma eiro ir daudz dārgāka. Mainot akcīzi, Parādnieka versijā, alu tirgot vispār būs ļoti ekskluzīvs pasākums. Faktiski alus vairs nebūs Latvijas nacionālais dzēriens, mēs kļūstam par šņabja dzērāju nāciju,” viedokli medijiem pauž AS «Cēsu alus» pārdošanas un mārketinga direktors Gustavs Zatlers.