• Tweet

Ņemot vērā Zemkopības ministrijas priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, biedrība “Zemnieku saeima” uzsver, ka valsts atbalstam nozarei jābūt ar konkrētiem risinājumiem. Biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: “Mēs izprotam situāciju ar valsts budžetu, tāpēc uzskatām, ka papildus Zemkopības ministrijas iesaistei arī Latvijas Republikas Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Ārlietu ministrijai ir daudz aktīvāk jāiesaistās, lai mūsu lauksaimnieki saņemtu atbalstu no Eiropas Savienības budžeta, tādējādi kompensējot šī gada zaudējumus nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.”

Juris Lazdiņš informē, ka nelabvēlīgie laika apstākļi jau trešo gadu pēc kārtas būtiski ietekmē nozari, vienlaikus arī viennozīmīgi apdraudot daudzu saimniecību dzīvotspēju.

“Ir saimniecības, kas joprojām nav “atguvušās” no pērno gadu zaudējumiem un kurām šī gada ārkārtas situācija var būt liktenīga. Diemžēl saimniecības līdz pat šim laikam nav saņēmušas atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības budžeta par pērnā gada salnu radītājiem zaudējumiem, kas, protams, esošo situāciju padara vēl sarežģītāku. Tāpēc biedrība “Zemnieku saeima” aicina Valsts Ieņēmumu dienestu, kredītiestādes būt saprotošiem un pretimnākošiem pret lauksaimniecības nozares uzņēmumiem, nepiemērojot soda sankcijas un ņemt vērā nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu situāciju,” tā J. Lazdiņš.

Kritiska situācija gan augkopībā, gan lopkopībā
Ilgstošo nokrišņu dēļ augsne ir pārlieku mitra, kas ievērojami ietekmē lauksaimniecisko ražošanu. Lauki ir applūduši vai ekstremāli mitri, zālāju un labības lauki lielās platībās atrodas zem ūdens, un daudzviet nemaz nav iespējama sējumu kopšana. Daļa vasarāju sējumu nav sadīguši vai ir gājuši bojā, bet ziemājus nebija iespējams apsaimniekot. Tāpat tika kavēta barības vielu uzņemšana caur augu saknēm, jo augsnē trūkst skābekļa un mikrobioloģiskie procesi kavējas. Šo apstākļu dēļ izplatās slimības, un ražas potenciāls krītas.

J. Lazdiņš: “Pārlieku lielā mitruma dēļ ir bojāti graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīgā mitruma dēļ. Situācija lauksaimniecībā turpina pasliktināties. Laukaugi dīgst uz lauka, strauji samazinās to kvalitāte, raža nav novācama, un daļu no tās vairs nebūs iespējams saglābt, jo pārmērīgā augsnes mitruma dēļ tehnika uz laukiem nespēj uzbraukt. Tas nozīmē, ka raža samazināsies un atstās ietekmi uz lauksaimnieku ienākumiem, apdraudot saimniecību dzīvotspēju.
Kritiska situācija ir arī lopkopības nozarē. Laikā, kad zālāju potenciāls ir atbilstošs kvalitatīvas skābbarības sagatavošanai, ilgstošo lietavu dēļ lielākajā daļā saimniecību tā pat nav uzsākta. Turklāt atsevišķās saimniecībās, kur lopbarība jau bija sagatavota, applūdušas tās glabāšanas vietas, apdraudot barības kvalitāti un saglabāšanu.”