• Tweet

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas 2019. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 0,3%, ko pārsvarā radīja sezonāls cenu kāpums tām precēm un pakalpojumiem, kuru pieprasījums pieaug tieši vasaras laikā. Tā komplekso atpūtas pakalpojumu cenas pieauga par 15,7%, bet pasažieru pārvadājumu pakalpojumi bija par 3,9% dārgāki salīdzinājumā ar šā gada maiju. Vasarā tradicionāli pieaug tūristu skaits gan no ārvalstīm, gan valsts iekšienē saistībā ar brīvlaiku skolā un atvaļinājumiem, līdz ar to pieprasījums pēc atpūtas un transporta pakalpojumiem arī ievērojami pieaug, kas atspoguļojas arī cenu kāpumā.

To apliecina arī cenu izmaiņas tādiem transporta pakalpojumu veidiem, kas vairāk tiek izmantoti atpūtas laikā, proti, aviopārvadājumi un pārvadājumi pa jūru. Šo transporta pakalpojumu cenas jūnijā palielinājās attiecīgi par 12,4% un 24,6%. Vasaras sākumā pakāpeniski apgrozībā nonāk arī šā gada dārzeņi, kas ražas sezonas sākumā ir tradicionāli dārgāki. Tā, piemēram, kartupeļi bija par 37,5% dārgāki nekā iepriekšējā mēnesī. Jāatzīmē, ka līdz ražas savākšanas sezonas beigām kartupeļu un citu dārzeņu cena, kā parasti, mazināsies.

Mēneša griezumā samērā būtiski sadārdzinājās personīgās aprūpes ierīces un izstrādājumi, kopumā par 6,3%. Šo preču cenu dinamika ir svārstīga un nav atkarīga no sezonalitātes faktoriem. Piemēram, iepriekšējā mēnesī šo preču grupu cena samazinājās par 6,0%. Līdzīgi cenu kāpumi un kritumi tiek fiksēti praktiski katru mēnesi.

Gada griezumā patēriņa cenas augušas par 3,0%, kur lielākā ietekme ir fiksēta pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Šo preču cena bija par 4,1% lielāka, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi izskaidrojot gandrīz trešdaļu no kopējā patēriņa cenu kāpuma jūnijā. Zīmīgi, ka pārtikas grozā cenas palielinājušās visiem pārtikas produktiem, izņemot svaigiem augļiem. Tomēr noteicošo ietekmi nodrošināja cenu kāpums maizei un graudaugiem, cūkgaļai, kā arī svaigiem dārzeņiem, it īpaši kartupeļiem. Šo pārtikas produktu cenas gada laika pieauga attiecīgi par 6,5%, 12,0% un 52,7%. Cenu paaugstinājumu lielā mērā izskaidro vēl pērnā gada nelabvēlīgie (sausie) laika apstākļi vasarā gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražas apjomu un piedāvājumu tirgū, paaugstinot to cenas. Jāatzīmē, ka pārtikas cenas kopumā uzrāda augošu cenu dinamiku visa Eiropā, tomēr tādās valstīs kā Polijā, Lietuvā un Latvijā cenas aug straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka vietējos veikalos tiek pārdota arī importēta pārtika, cenu pieaugumu ietekmē arī pārtikas cenu tendences citas valstīs.

Jūnijā būtisks cenu pieaugums fiksēts arī komunālajiem pakalpojumiem. Piemēram, gāze bija par 20,0% dārgāka nekā pirms gada. Tik strauju cenu palielinājumu ietekmēja divi faktori. Pirmkārt, kopš 2019. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā jaunie divpakāpju dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifi, ieviešot fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma. Otrkārt, gāzes cenu ietekmēja arī pērnā gada straujais naftas cenu pieaugums pasaulē. Jāatzīmē, ka jūlijā stājas spēkā gāzes tarifi mājsaimniecībām šā gada otrajam pusgadam, kas ir nedaudz zemāki nekā šā gada pirmajā pusē, līdz ar to sagaidāms, ka gāzes cenu pieaugums mazināsies turpmākajos sešos mēnešos līdz nākamajai reizei, kad tiks pārskatīti tarifi.

Jūtami sadārdzinājās arī pārējie ar mājokli saistītie uzturēšanas pakalpojumi. Piemēram, atkritumu savākšana bija par 16,1% dārgāka nekā pērnā gada maijā, ko, sākot ar šā gada 1. janvāri, ietekmēja palielinātās nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu. Savukārt elektroenerģijas pakalpojumu cena palielinājās par 7,5% salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju. Samērā spēcīgu pieaugumu ietekmēja fakts, ka 2018. gadā elektroenerģijas cena Nord Pool Spot biržā ievērojami palielinājās (+44% pret iepriekšējo gadu), un tas, ka pērnā gada nogalē lielākajai daļai mājsaimniecību tika noslēgti jauni līgumi par elektroenerģijas piegādi 2019. gadam, kuros bija ņemts vērā elektroenerģijas cenu kāpums biržā. Līdz ar to elektroenerģijas cena šogad pieaug un kopš gada sākumā vidēji pieauga par 7,7% salīdzinājumā ar pērnā gadā attiecīgo periodu.

Paaugstinošu ietekmi uz patēriņa cenām atstāja arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugums attiecīgi par 4,5% un 5,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju. Lielā mērā pieaugumu noteica akcīzes nodokļa likmes celšana – šā gada martā alkoholam un pērnā gada jūlijā cigaretēm.

Atbilstoši Finanšu ministrijas aktualizētajām prognozēm, gada vidējā inflācija 2019. gadā tiek prognozēta 2,8% apmērā. Lai arī šā gada pirmajā pusē patēriņu cenas bija par 3,1% augstākas nekā pērnā gadā attiecīgajā periodā (jo cenu paātrinājumu noteica augstākas pārtikas, elektroenerģijas un dabasgāzes cenas), tomēr sagaidāms, ka gada otrajā pusē cenu spiediens nedaudz mazināsies, mazinoties gāzes cenu pieaugumam, un zemāks akcīzes nodoklis mazinās cenu pieaugumu stiprajam alkoholam. Uz to norāda arī pēdējo mēnešu inflācijas dinamika, jo vēl aprīlī gada inflācija bija 3,4%.