Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt
Lai gan joprojām saglabājas ar Covid-19 pandēmiju saistītā nenoteiktība, mazumtirdzniecības nozarē otro mēnesi pēc kārtas saglabājas pozitīvas tendences. Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi bija par 4,4% lielāki nekā 2019. gada jūlijā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).
Jūlijā turpināja pieaugt nepārtikas preču mazumtirdzniecība, nodrošinot lielāko devumu kopējā mazumtirdzniecības apgrozījumā. Jūlijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,4%, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju.
Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, visstraujāk pieauga mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība un sporta preču un spēļu mazumtirdzniecība. Par 23% pieauga arī pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasifcētu jaunu preču mazumtirdzniecība. Tas lielā mērā norāda uz to, ka iedzīvotāji pamazām atgriežas pie ierastajiem tēriņiem un daļa iegādājas arī tā saucamās luksusa preces.
Pieaugums saglabājās arī farmaceitisko un medicīnas preču kategorijā. Līdz ar ierobežojumu samazināšanu rīkot dažādus kultūras pasākumus, pieauga arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība. Nedaudz saruka tekstilizstrādājumu un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība, kā arī grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecība un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība. Saruka arī ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecība.
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, visstraujāk pieauga mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem un tirdzniecība pa pastu vai Interneta veikalos. Visās pārējās kategorijās bija vērojams sarukums, īpaši tirdzniecībā lietoto preču veikalos.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā bija par 2,6 % lielāks nekā iepriekšējā gada jūlijā. Cilvēki ir atgriezušies pie iepriekšējiem iepirkšanās paradumiem un apmeklē pārtikas veikalus tāpat kā agrāk.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums joprojām raksturojams kā svārstīgs. Jūlijā turpinājās degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums un tas bija par 7,8% augstāks nekā iepriekšējā gada jūlijā.
Šī gada janvārī-jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums par 1% pārsniedza 2019.gada attiecīgā perioda rādītāju.
Lai gan mazumtirdzniecības nozarē vērojamas pozitīvas tendences, turpmāko situāciju nozarē noteiks tas, cik veiksmīgi arī turpmāk izdosies ierobežot Covid-19 izplatību un vai sagaidāms jauns vīrusa uzliesmojums.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk