• Tweet

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gada jūlijā gada laikā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 6,5%, savukārt importa vērtība pieauga par 9,3%. Tādējādi tirdzniecības bilance jūlijā gada laikā nedaudz pasliktinājās un sastādīja 14,8%.

Jūlijā gada griezumā straujāk auga minerālo produktu, koksnes un tās izstrādājumu, dzērienu, dzelzs un tērauda, kā arī mehānismu un ierīču eksporta vērtība. Savukārt samazinājās mēbeļu, dekoratīvo augu, dārzeņu un sauszemes transportlīdzekļu eksports.

Jūlijā gada griezumā būtiski pieauga eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 11,6%. Eksporta vērtība straujāk auga uz Lietuvu (minerālie produkti, mehānismi), Igauniju (koksne, transportlīdzekļi), Poliju (elektroierīces, mehānismi), Franciju (elektroierīces, lopbarība) un Vāciju (minerālie produkti, graudaugi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Īriju (lopbarība, eļļas augu sēklas).

Savukārt par 3,3% jūlijā samazinājās eksports uz NVS valstīm. Saruka eksports uz Kirgizstānu (dekoratīvie augi, mehānismi) un Uzbekistānu (mehānismi). Par 3,6% pieauga eksports uz Krieviju (dzērieni). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports, tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.

Jūlijā samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm – par 3,6%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētu kodu preces), mērenāk uz Senegālu un Kotdivuāru (uz abām – graudaugi), Islandi (koksne). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Nigēriju (graudaugi) un Apvienoto Karalisti (koksne, organiskie ķīmiskie savienojumi).

Jūlijā gada griezumā importa vērtības izaugsmi būtiski ietekmēja lidaparātu un to daļu importa vērtības pieaugums. Mērenāk pieauga arī minerālo produktu, dzelzceļa transporta, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu imports. Savukārt samazinājās mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu imports.

Kopumā šā gada septiņos mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 4% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 7,9 procentiem.

Paredzams, ka pozitīva eksporta izaugsme saglabāsies arī turpmākajos gada mēnešos, tomēr to turpinās ierobežot ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā komersantiem ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.