• Tweet

2015.gada sākumā Brent jēlnaftas cenas turpina samazināties, otrdien sasniedzot pēdējo sešu gadu zemāko rādītāju – nedaudz virs 45 USD par barelu.

„Cenas krituma pamatā ir fundamentāla piedāvājuma un pieprasījuma attiecība, kas pēdējo pusgadu strauji izmainījusies, piedāvājuma spēkam dominējot pār pieprasījumu.Līdz ar slānekļa naftas ieguves palielināšanos ASV tirgū parādījās naftas pārprodukcija un cenas sāka samazināties. Valstis, kuru budžeta ieņēmumi ir tieši atkarīgi no naftas cenām, palielināja naftas ieguvi, lai kompensētu cenu kritumu. Palielinātais piedāvājuma apjoms radīja vēl lielāku spiedienu uz cenu samazināšanos, izraisot strauju cenu krituma spirāli, kas joprojām turpinās.”, norāda Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nordea eksperts skaidro, ka tirgū dominē viedoklis, ka naftas cena varētu kristies vēl mazliet, taču ilgākā termiņā Brent jēlnaftas cena stabilizēsies 70-80 USD par barelu diapazonā.

“Daudz kas būs atkarīgs no OPEC turpmākajiem lēmumiem par naftas ieguves apjomiem – ja tie tiks samazināti, cena var strauji kāpt. Naftai ilgstoši atrodoties ļoti zemā cenā, netiks veiktas investīcijas jaunā ieguvē un tehnoloģijās, kas padarīs naftas iegūšanu dārgāku nākotnē, samazinot arī piedāvātās naftas apjomu tirgū. Arī šādā gadījumā naftas cenas varētu strauji atgūties.”, pastāsta Belēvičs.

“Ja raugāmies uz pieprasījuma pusi, tad zemās naftas cenas veicinās naftas importētājvalstu izaugsmes dinamiku, un ieguvēji lielo ekonomiku vidū galvenokārt būs Ķīna un Eiropas Savienība. Labāki iekšzemes pieprasījuma dati šajās valstīs veicinās arī naftas cenas kāpumu.”, skaidro Belēvičs.