• Tweet

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vairāk neiet tur, kur ir pārdoti tikai pieci zeķu pāri. Mēs ejam tur, kur ir lielie riski, kur ir nepamatotas PVN atmaksas un citi riski, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme.

Vērtējot pirmās aizvadītās nedēļas VID vadītājas amatā, Jaunzeme atzīst, ka viņas iespaidi ir vispozitīvākie. “Man lielu pārsteigumu nebija. Kā jau to varēja arī sagaidīt, tad institūcijā, kurā ilgstoši nav bijis vadītāja, darbinieki un zemāka līmeņa vadītāji ir iemācījušies strādāt patstāvīgi. Taču tam ir savi trūkumi – izpaliek savstarpējā sadarbība. Jautājums, kā mēs sadarbojamies savā starpā, ir tas, par ko es sarunās ar kolēģiem (gandrīz jau pusi būšu apstaigājusi) dzirdēju visvairāk. Tas man nav liels pārsteigums, jo gaidīju, ka tā varētu būt. To redzot, es arvien vairāk saprotu savu lomu VID. Darbinieki ir augsti kompetenti, bet, lai labāk sasniegtu kopējo mērķi, jāstrādā pie vārda “mēs” iedzīvināšanas,” uzskata Jaunzeme.

Runājot par to, kāpēc VID līdz šim kāpēc VID nodokļu parādniekiem atļauj nemaksāt miljonus, bet tramda cilvēkus pat par vienu aktivitāti sociālajā tīklā, viņa skaidroja, ka miljoniem lielie nodokļu parādi ir izveidojušies neprasmīgas audita politikas vai nepareizas plānošanas rezultātā. Kopš 2017. gada šāda veida parādi vairāk neveidojas, jo vairāk netiek pieļauta situācija, kad audits ilgstoši netiek veikts un tad, kad tas notiek, tiek uzrēķināti simts procenti, lai beigās konstatētu, ka uzņēmums ir tukšs.

“Šobrīd tādas lietas vairs nenotiek. Ieņēmumu dienesta resursi, protams, arī ir ierobežoti. Mēs nevaram aiziet pie katra no divsimt tūkstošiem komersantu. VID ir izstrādāta risku tabula, pēc kuras visiem uzņēmumiem tiek noteikts nodokļu nemaksāšanas risks un nodokļu nemaksāšanas ietekme uz budžeta ieņēmumiem. Tāpēc jautājums par vienu zeķu pāri vairāk nebūs aktuālākais, jo tiek mērīta ietekme, kur mēs varam dabūt jūtamu nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Mēs ejam pie konkrētiem uzņēmumiem, kuru vadībai tiek paskaidrots: “Mēs zinām par to un to, un tev ir jāmaina savs nodokļu maksāšanas modelis.” Mēs norādām uz darījumu partneriem, kuri ir negodīgi, un aicinām mainīt biznesa modeli. Šāda pieeja saucas – konsultē vispirms,” norādīja Jaunzeme.

“Tiem, kas mūs neņems vērā,būs soda sankcijas. Taču uzņēmumi vairumā izvēlas mainīt uzvedības modeli un ir gadījumi, kad pēc vienas vizītes nodokļu ienākumi no viena uzņēmuma pieaug par vairākiem miljoniem uzreiz,” uzsvēra VID vadītāja.

“Valsts ieņēmumu dienests vairāk neiet tur, kur ir pārdoti tikai pieci zeķu pāri. Mēs ejam tur, kur ir lielie riski, kur ir nepamatotas PVN atmaksas un citi riski. Šobrīd mēs strādājam, balstoties uz analītiskajām metodēm, aprēķinot, cik liels ir nozares vidējais atalgojums, cik uzņēmums maksā darbiniekiem utt. Šādi var aprēķināt, cik liels ir aplokšņu algās izmaksātais. Tas, ka kāds, iespējams, nodokļu nemaksātājs, saņēma vēstuli ar brīdinājumu par iespējamo nodokļu nemaksāšanu, irprofilaktisks darbs. Tā mēs informējam nodokļu maksātājus, ka VID uzmana noteiktas nodokļu maksātāju grupas,” piebilda Jaunzeme.

Runājot par ēnu ekonomikas apkarošana, VID vadītaja skaidro, ka nākamais solis ir samazināt nodokļu plaisas. “Plaisas tiek rēķinātas kā starpība starp teorētiski aprēķināto nodokļu daudzumu, kurš būtu jānomaksā, vadoties no preču vai pakalpojumu apjoma, un reāli nomaksāto nodokļu apjomu.Ideālā gadījumāabiem šiem lielumiem būtu jāsakrīt.Beigu beigās nevarēs cerēt iekasēt nodokļus vairāk par nodokļu plaisas lielumu.Tas, uz ko norāda VID darbinieki, Latvijā nodokļu plaisamazinās daudz straujāk nekā dažā labā Eiropas valstī, un mēs vairākās nozarēsjau sasniegsim tā saukto pēdējo jūdzi, kad lielāki nodokļibūs visgrūtāk iekasējami,” uzskata Jaunzeme.

Runājot par iedzīvotāju ienākumu deklarācijām par 2018. gadu, Jaunzeme norāda, ka “deklarācijas iesniegšana ir savdabīgs patiesības mirklis, kad ikviens var uzzināt par to, vai darba devējs vispār par tevi ir maksājis nodokļus, jo var gadīties, ka cilvēki, kas nekad nav snieguši deklarācijas, domā, ka viņi saņem oficiālu algu, bet patiesībā to nesaņem.”

Foto: Valsts kanceleja