• Tweet

Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā. To apliecina Swedbank Finanšu institūta ikgadējais mājsaimniecību finanšu novērtējums*. Pētījuma dati rāda, ka 25% mājsaimniecību aizvadītajā gadā piedzīvojušas finanšu uzlabojumus, 39% situācija saglabājusies stabila, savukārt negatīvas pārmaiņas skārušas 34% aptaujāto.

Salīdzinot ar 2024. gadu, šogad iedzīvotāji biežāk spējuši atļauties tēriņus atpūtai un izklaidei, palielinājuši finansiālos uzkrājumus, labāk spējuši salāgot ikmēneša ienākumus ar izdevumiem, kā arī kopumā palielinājuši ikmēneša ienākumus.

Kā norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja: “Iedzīvotāju pozitīvajam vērtējumam par finansiālo situāciju ir reāls pamats, ko apliecina arī statistikas dati – darba alga, ņemot vērā inflācijas ietekmi, turpinājusi augt, atstājot iedzīvotāju maciņos vairāk līdzekļu nekā iepriekšējos 12 mēnešos. Nodarbinātības līmenis saglabājies stabils, neradot bažas par bezdarba pieaugumu. Turklāt ienākumu pieaugums netiek automātiski novirzīts patēriņam, ļaujot mājsaimniecībām palielināt uzkrājumus. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka būtiska sabiedrības daļa – aptuveni katrs trešais iedzīvotājs – joprojām saskaras ar finansiālām grūtībām un dzīvo zem vidējā līmeņa.”

Galvenie izaicinājumi – pārtika, mājoklis un transports

Pētījuma dati rāda, ka 2025. gadā iedzīvotāju ikdienas budžetu nemainīgi visvairāk noslogojušas trīs galvenās izmaksu kategorijas -– pārtikas tēriņu pieaugums skāris 78% mājsaimniecību, mājokļa uzturēšanas izmaksas ietekmējušas 68%, savukārt transporta izdevumi – 54% iedzīvotāju. Pārtikas cenu kāpuma izmaksas jūtami noslogojušas mājsaimniecību budžetu gan pērn, gan šogad. Savukārt ar mājokli un transportu saistītās izmaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav palielinājušās, un dažviet šo izdevumu ietekme pat nedaudz samazinājusies, ļaujot iedzīvotājiem daļēji kompensēt citus izdevumu pieaugumus.

Skats nākotnē – piesardzīgs optimisms

Neskatoties uz pozitīvākām sajūtām par aizvadīto gadu, iedzīvotāji joprojām saglabā piesardzīgu skatu nākotnē. 2026. gadā savas finanšu situācijas uzlabošanos prognozē 25% mājsaimniecību, 28% sagaida, ka situācija saglabāsies nemainīga, savukārt 36% paredz pasliktinājumu.

Optimistiskākie ir tie, kam arī šis gads bijis veiksmīgs – vīrieši, jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, iedzīvotāji ar vidējo un augstāko izglītību, kā arī vidēji augstu un augstu ienākumu saņēmēji. Tomēr kopējais optimismu līmenis salīdzinājumā ar 2024. gadu ir krities, atspoguļojot augošu nedrošības sajūtu par globālajiem procesiem.

“Dažādu ārējo faktoru satricinājumi, kuru vidū minama pandēmija, karš, energoresursu krīze, pasaules politiskās nestabilitātes un straujš dzīves dārdzības pieaugums, liedz iedzīvotājiem pilnībā atgūt ticību, ka nākotnē finanšu situācija būtiski uzlabosies. Faktiski šobrīd vērojams mērens, realitātē balstīts optimisms, un būtu satraucoši, ja lielākā daļa sagaidītu strauju dzīves līmeņa pieaugumu, jo tam būtu nepieciešams arī konkrēts un visaptverošs plāns. Arī Saeimas pieņemtais 2026. gada budžets paredz mērenu atbalsta pieaugumu mājsaimniecībām – ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums palielināts par 40 eiro (no 510 līdz 550 eiro), minimālā alga – līdz 780 eiro (no 740 eiro), īslaicīgi samazināta PVN likme pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, kā arī pārskatīti bērnu piedzimšanas un kopšanas pabalsti. Šīs izmaiņas ir nozīmīgas, jo sniedz tiešu atbalstu mājsaimniecībām un daļēji kompensē dzīves dārdzības ietekmi, tomēr tās nav pietiekamas, lai būtiski mainītu iedzīvotāju finanšu situāciju.” atzīmē Evija Kropa.