Jaunu VID vadītāja amata konkursu varētu izsludināt jūlijā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata jauno konkursu varētu izsludināt jau jūlijā, žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre norādīja, ka apsver iespēju mainīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursa procedūru, lai konkursa komisija būtu pārliecināta par visiem potenciālajiem riskiem.
Pēc viņas sacītā, VID vadītāja amata konkursā varētu tikt mainīta personāla atlases kompānija. Tāpat esot arī jāvienojas ar drošības iestādēm par to, kā notiks pretendentu pārbaude pirms kandidātu publiskas pasludināšanas.
Reizniece-Ozola apliecināja, ka VID vadītāja amata konkursa izsludināšanu netiks vilkta garumā, un paredzams, ka jūlijā jau paspēs izsludināt nākamo konkursu.
Šonedēļ Reizniece-Ozola plāno tikties arī ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, lai pārrunātu iespējamos uzlabojumus un izmaiņas VID vadītāja amata konkursa atlases procesā.
Jau ziņots, ka Māris Skujiņš atsaucis savu pieteikumu VID ģenerāldirektora amatam.
“Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši. Nācu ar izsvērtiem piedāvājumiem un skaidru vīziju par VID attīstību. Priecājos, ka tie tika atzinīgi novērtēti gan atlases komisijā, gan sarunā ar ministri, gan sarunās ar nozaru organizāciju pārstāvjiem, gan frakcijās. Šodien informēju Drošības policiju par melu kampaņas indikācijām, kas bija manā rīcībā. Pēdējās dienas ir spilgts apliecinājums politiskās kultūras purvam visnožēlojamākajā veidā. Šī epizode ir zaudēta, bet ilgtermiņā būsim uzvarētāji. Par savu lēmumu informēju ministri un Valsts kancelejas direktoru. Atvainojos savai ģimenei par pēdējo dienu elli,” teikts Skujiņa paziņojumā.
Kā zināms, vakantajam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam konkursā bija pieteikušies kopumā 19 kandidāti, no kuriem apstiprināšanai virzīts Māris Skujiņš.
Pašreizējā atlases sistēma paredz, ka pretendentiem, kuri tiek aicināti uz atlases procesa otro kārtu, jāprezentē arī savs redzējums par Valsts ieņēmumu dienesta darbības attīstību digitālās ekonomikas un jaunu uzņēmējdarbības formu ieviešanas periodā.
Atlases procesa trešajā kārtā tiek novērtētas vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu.
VID ģenerāldirektors amatā tiek iecelts uz pieciem gadiem.
Foto: VID
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk