Jauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē. Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.
“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.
LU Padome ir lēmusi, ka Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti veidos līdzšinējā Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūts, Bioloģijas institūts, Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts. Savukārt Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti – Datorikas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Ķīmiskās fizikas institūts, Astronomijas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts, Fizikas institūts, Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, Dabas resursu izpētes centrs.
“LU Padomes pieņemtais lēmums ir secīgs nākamais solis LU jaunās struktūras pilnveidē, jo jau pērn novembrī, pieņemot lēmumu par LU struktūras pārmaiņām, Padome paredzēja iespēju jaunajam rektoram piedāvāt savu redzējumu par LU stratēģijas īstenošanu un efektīvu pārvaldību. G.Bērziņš un viņa komanda LU Padomi iepazīstināja ar padziļinātu situācijas un risku analīzi, kas kalpoja par pamatu Padomes lēmumam nodalīt medicīnas jomu, tajā integrējot arī divus spēcīgus zinātniskos institūtus, kuru pētniecība cieši saistīta ar Latvijas vadošajām slimnīcām. Savā pamatojumā LU vadība balstījusies starptautiskā zinātniskā novērtējuma rezultātos, kā arī līdzšinējos fakultāšu darbības rādītājos. LU Padome atbalstījusi G. Bērziņa pieeju sekot starptautiskās akadēmiskās vides tradīcijai izdalīt medicīnas un dzīvības zinātņu virzienu, pozicionējot medicīnas un dzīvības zinātņu studijas kā klasiskā tipa universitātes mugurkaulu un vizītkarti,” LU Padomes lēmumu skaidro tās priekšsēdētājs prof. Mārcis Auziņš.
LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē ietilps Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs.
LU Humanitāro zinātņu fakultātē ietilps Humanitāro zinātņu fakultāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Teoloģijas fakultāte, Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Vēstures institūts, Latviešu valodas institūts, Starptautiskais Indijas studiju institūts un Lībiešu institūts.
LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte būs mainīts līdzšinējās LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes nosaukums, savukārt LU Juridiskā fakultāte saglabās līdzšinējo identitāti, turpinot sagatavot nozares profesionāļus un saglabājot savu identitāti nozares ilgtspējas nodrošināšanā.
Veicot iekšējo konsolidāciju, LU balstoties Ziemeļeiropas augstskolu labajā praksē, pilnveido organizatorisko struktūru, lai tādējādi celtu LU konkurētspējas izaugsmi, veicinātu personāla attīstību un nodrošinātu iespējami pilnvērtīgu studiju un zinātnes pārvaldību. Konsolidācijas procesā tiek nodrošināta visu LU studiju un attīstības programmu, kā arī zinātnisko projektu pēctecība.
Vēl par tēmu:
Aptauja: 65% iedzīvotāju profesionālo izglītību vērtē kā labu iespēju darba tirgū
Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto iedzīvotāju profesionālo izglītību vērtē kā mūsdienīgu un labu iespēju jauniešiem ceļā uz darba tirgu, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras...
Lasīt tālākLatvija paraksta vienošanos ar NASA un pievienojas “Artemis Accords”
Latvija ir spērusi vēl vienu soli kosmosa jomā – vizītes laikā Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) galvenajā mītnē Vašingtonā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) izglītības...
Lasīt tālākVirza vienotu akadēmiskās un pētniecības karjeras regulējumu augstākajā izglītībā un zinātnē
Otrdien, 14. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto akadēmiskās karjeras regulējuma grozījumu pakotni Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības...
Lasīt tālākIZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālākIZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālāk