Jaunietes izvēlas apgūt kosmētiķes profesiju starptautiski atzītā skolā
Pavisam drīz skolu absolventiem būs jāizdara lielā izšķiršanās, kur mācīties. Tie, kurus nopietni interesē skaistumkopšana, estētiskā kosmetoloģija, izvēlas starptautiski atzītu skolu – Starptautisko CIDESCO Rīgas Kosmētikas skolu.
Latvijā kosmētiķis ir valsts reglamentēta profesija, ārstniecības persona, kas ieguvusi profesionālo vidējo izglītību kosmetoloģijā, kas reģistrēta ārstniecības personu reģistrā, ieguvusi kosmētiķa valsts sertifikātu un reizē ar to tiesības patstāvīgi strādāt specialitātē, sniegt visa veida sejas ādas un ķermeņa kopšanas kosmētiskos pakalpojumus.
Tie, kuri nākotni saista ar darbu ārzemēs, izvēlas Starptautisko CIDESCO Rīgas Kosmētikas skolu, jo ir vienīgā, kas Latvijā piedāvā starptautiskiem standartiem atbilstošu profesionālo izglītību kosmetoloģijā, ko apliecina Starptautiskais CIDESCO diploms.
„Mums visbiežāk uzdotais jautājums: vai kosmetoloģijas koledžu absolventi – skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā tūlīt pēc beigšanas drīkst kārtot Starptautisko CIDESCO Eksāmenu Rīgas Kosmētikas skolā un iegūt Starptautisko CIDESCO Diplomu? Atbilde ir viennozīmīga – nē, nedrīkst, jo skola īsteno starptautisko izglītības programmu, kas ir būtiski atšķirīga no koledžās īstenotajām nacionālajām izglītības programmām. Tas ir jāzina katram, kurš vēlas kļūt par skaistuma terapijas profesionāli,“ stāsta SIA „Rīgas Kosmētikas skola“ valdes locekle un skolas direktore Nellija Janaus.
Nellija Janaus informē, ka ir jāprot orientēties bagātīgajā reklāmu klāstā, tai skaitā, internetā, kur atrodami dažādu mācību centru piedāvājumi – solījumi trīs-četru mēnešu laikā jebkuru, bez iepriekšējās izglītības ierobežojumiem, „izskolot“ par „kosmētiķi“ vai „kosmetologu“, vai „skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā“, vai „sejas kopšanas estētistu“ vai citu līdzīga nosaukuma „speciālistu“, tomēr jāzina vai cilvēks vēlas kļūt par profesionāli skaistumkopšanā vai, sevi pilnveidojot, iegūt fragmentāras zināšanas un iemaņas sejas vai ķermeņa kopšanā, taču ne profesiju.
„Ir jāzina, ka valdība ir noteikusi kārtību, kādā veidā profesionālo kvalifikāciju iegūst ārpus formālās izglītības sistēmas profesionālo kompetenci apguvušie kursu klausītāji. Šie noteikumi neattiecas uz kosmētiķi, jo viņa profesionālās kompetences novērtēšanu regulē speciālie normatīvie akti,“ turpina SIA „Rīgas Kosmētikas skola“ valdes locekle.
Kursos apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu nodrošina un koordinē Izglītības un zinātnes Ministrijas Izglītības kvalitātes valsts dienests, klausītājam piedāvājot iespēju atbilstošā akreditētā izglītības iestādē nokārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kosmētiķa specialitātē.
„„Īso kursu“ organizatori sava privātā biznesa interesēs šos faktus noklusē. Klausītāji nezina, ka kursos apgūtā kompetence netiek novērtēta un domā, ka saņemtā apliecība par kursu programmas apguvi jau ir tas profesionālo kvalifikāciju apliecinošais izglītības dokuments. Te ir problēmas sakne! Speciālista profesionalitātes un kosmētiskā pakalpojuma kvalitātes izvērtēšana ir ļoti būtiska, jo klients kosmētiķim uztic savu veselību un dzīvību. Arī „īso kursu“ beidzēji sevi uzskata par speciālistiem skaistumkopšanā un, darba devēju klusēšanas atbalstīti, praksē pretlikumīgi pretendē uz kosmētiķa profesionālās darbības uzdevumu veikšanu. Par kādu kvalitatīvu un drošu kosmētisko pakalpojumu te var būt runa? Tā reālajā skaistumkopšanas darba tirgū ieplūst „mazliet apmācīti“ nespeciālisti, kas līdzās ārstniecības personām kosmētiķiem veic kosmētiskās procedūras, ko un kā prot. Tas rada bīstamu apdraudējumu klientu drošībai, sabiedrības veselībai un labsajūtai. Tiek grauts Latvijā izsenis augstais kosmētiķa profesijas prestižs. Darba tirgū veidojas negodīga konkurence, valstī – nenomaksāti nodokļi.Tas rada dziļu sašutumu skaistuma terapijas profesionāļos un mulsinošu haosu speciālistu profesionās sagatavotības jeb profesionālās izglītības nostādnēs,“ tā Nellija Janaus.
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...
Lasīt tālākBūtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību
Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālāk“Skolotāj, kāpēc mums nav grāmatu?”
Šobrīd valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei ir aptuveni 35,20 eiro uz vienu skolēnu, lai gan pilnvērtīgai viena skolēna nodrošināšanai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem būtu...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālāk