Jauniešu dibinātu uzņēmumu skaits samazinās
Pēdējos gados jaunieši Latvijā reģistrējuši mazāk jaunu uzņēmumu nekā, piemēram, 2011.gadā, kas atspoguļo arī valsts kopējo tendenci sarukt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam, liecina Lursoft pētījums.
2011.gadā personas vecumā līdz 25 gadiem reģistrējušas 3 116 jaunus uzņēmumus, savukārt pērn – 2 660, kas ir kritums par 14,63%. Ņemot vērā pašreizējo tendenci, paredzams, ka arī šogad mūs nesagaida pārsteigumi un jauniešu jaunreģistrēto uzņēmumu skaits turpinās lejupejošu tendenci.
Patlaban jauniešiem pieder kapitāldaļas 3,58% Latvijas uzņēmumu.
Pēdējos gados konkursus jauniešiem, kuri vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, organizē gan pašvaldības un organizācijas, gan arī uzņēmumi. Piemēram, projektu konkursu „Jauniešu biznesa ideju konkurss komercdarbības uzsākšanai” organizējusi Krāslavas novada dome, savukārt Altum, cenšoties apņēmīgos jauniešus piesaistīt uzņēmējdarbībai, organizējis konkursu „Lec biznesā!”, tāpat arī Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) jau vairākus gadus organizē konkursu „Laukiem būt!” ar mērķi biznesā iesaistīt jauniešus no lauku reģioniem. LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone norāda, ka 2012.gadā konkursā piedalījušies 36 dalībnieki, 2013.gadā – 52, bet šogad konkursā ar savām idejām mērojušies jau 58 jaunieši. Vaicāta par reģioniem, no kuriem nāk lielākais konkursa dalībnieku skaits, I. Tomsone teic, ka visos reģionos ir apmēram vienāds konkursantu skaits, taču šogad nedaudz lielāks dalībnieku skaits bijis no Latgales. Tiesa gan, ja tiek vērtēta aktivitāte pa novadiem, šogad visvairāk „Laukiem būt!” konkursa finālistu bijuši no Liepājas puses (6 dalībnieki) un Rēzeknes reģiona (5 dalībnieki).
Lursoft dati rāda, ka jaunieši labprāt veido arī kopīgus uzņēmumus ar saviem vienaudžiem, ko apliecina kaut vai tas, ka 8 144 jauniešiem patlaban pieder 7 784 uzņēmumi, savukārt vēl 7 202 personas vecumā līdz 25 gadiem ir amatpersonas kopumā 6 921 uzņēmumā.
Lai gan aizvien lielāku interesi jauniešu vidū izraisa IT joma, kas ļauj bez īpaši lieliem kapitālieguldījumiem uzsākt savu biznesu, analizējot nozares, kurās visbiežāk iesaistījušies gados jaunie cilvēki, redzams, ka priekšplānā izvirzījusies tirdzniecība. Pētījuma rezultāti apliecina, ka no visiem jauniešiem piederošajiem un viņu vadītajiem uzņēmumiem 9,12% darbojas mazumtirdzniecības jomā, bet vēl 5,16% darbību saistījuši ar vairumtirdzniecību.
Analizējot, kāds bijis jauniešu uzņēmumu sniegums pēdējos gados, redzams, ka to vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu bijis vairāk nekā divas reizes zemāks nekā valstī kopumā, tiesa gan, apgrozījuma dinamika ir ar pozitīvu tendenci, papildu tam, ik gadu samazinās arī valsts vidējā apgrozījuma pārsvars pār jauniešu uzņēmumu rādītāju.
Pēc Lursoft aprēķiniem, 2011.gadā jauniešu uzņēmumi apgrozījuši katrs vidēji 9,683 tūkst.EUR, kamēr valsts vidējais rādītājs bijis 2,5 reizes augstāks. Divu gadu laikā gados jauno dalībnieku un amatpersonu uzņēmumu vidējais apgrozījums palielinājies par 23,36%, aizvadītajā gadā sasniedzot 11,945 tūkst.EUR.
Lai gan vidējā apgrozījuma rādītājs sākotnēji šķiet zems, jāņem vērā, ka bieži vien jaunieši, uzsākot savas biznesa gaitas, sākotnēji izvēlas tirgot pašražotu produkciju, piemēram, dažādus rokdarbus, suvenīrus, vai arī nodarboties ar dažādu pakalpojumu sniegšanu, kuriem nepieciešamās iemaņas apgūtas mācību iestādēs un kursos, tādēļ arī šo uzņēmumu vidējais apgrozījums ir zemāks nekā valstī vidēji, taču vienlaikus ļauj jauniešiem noticēt savām spējām un gūt iedrošinājumu biznesa turpināšanai.
Līdz ar apgrozījuma pieaugumu pēdējo gadu laikā samazinājies arī jauniešu vadīto un viņiem piederošo uzņēmumu zaudējumi. Salīdzinot ar valsts vidējo rādītāju, jānorāda, ka jauniešu uzņēmumiem zaudējumi gan 2011., gan 2012.gadā bijuši vairāk nekā divas reizes zemāki nekā valstī vidēji, tiesa gan, jau pērn to pārsvars samazinājies. Lursoft aprēķini parāda, ka 2011.gadā jauniešu uzņēmumi strādājuši ar vidēji 34 EUR zaudējumiem, savukārt pērn tie sarukuši līdz 16 EUR uz vienu uzņēmumu.
Vēl par tēmu:
LBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālāk