Jauniešu bezdarbnieku skaits Latvijā ir 10%
No kopējā bezdarbnieku skaita 10% ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, 14. februārī konferencē “Sadarbības iespējas jauniešu nodarbinātības problēmu risināšanā” sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka.
Dati par janvāri liecina, ka šajā vecuma grupā ir 11 001 bezdarbnieks, no kuriem vairums – 7074 jeb 64% – kā bezdarbnieki ir līdz sešiem mēnešiem, 1673 jeb 15% – no sešiem līdz gadam,1941 jeb 18% – no viena līdz trīs gadiem, bet 3% kā bezdarbnieki ir trīs un vairākus gadus. Kopējais bezdarbnieku skaits janvāra beigās bija 107 488.
Raugoties pēc izglītības līmeņa, 31% ir pamata izglītība, bet par procentu mazāk – vispārējā vidējā izglītība. Savukārt ar augstāko izglītību šajā vecuma grupā ir 9% bezdarbnieku, ar profesionālo izglītību – 23%, bet zemāku par vidējo – 6% bezdarbnieku.
Kabaka klāstīja, ka NVA piedāvā apmācību iespējas, nodarbinātības pasākumus, karjeras konsultācijas un vakanču portālu. Viņa arī atklāja, ka pēc apkopotajiem datiem, jauniešu bezdarbnieku skaits, kuri pērn pēc dalības aktīvajos nodarbinātības pasākumos iekārtojās darbā, ir 1097, savukārt šā gada janvārī – 45.
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte ES darba tirgus jautājumos Daina Fromholde norādīja, ka lielākā problēma ir tieši ilgstošs bezdarbs. Viņa sacīja, Latvijā jaunieši bezdarbnieki kopumā ir gados jauni un viņiem vajadzētu vēl mācīties.
Latvijas Jaunatnes padome strukturālā dialogā secinājusi, ka jauniešus vajag uztvert kā tagadnes resursu, kuros jāiegulda, lai būtu resurss arī nākotnē, jo viņi sniegs savu ieguldījumu valstij. Tāpat arī akcentēja, ka nepieciešama funkciju deleģēšana nevalstiskajām organizācijām. Viņi arī secinājuši, ka būtu nepieciešams izveidot vienu uz jauniešiem tendētu masu mediju, kurā apvienotu līdzšinējo jauniešu mediju saturu vienkopus.
Tāpat arī svarīga ir plašāka starpnozaru sadarbība, iesaistot arī biznesa sektoru, kā arī jāizveido mehānisms jaunatnes politikas izvērtēšanai un jaunatnes organizāciju attīstības programma.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk