• Tweet

Jauniešu bezdarba līmenis Eiropā sasniedzis rekordaugstu līmeni – katrs ceturtais gados jaunais cilvēks ir bez darba. Īpaši skarba situācija ir Spānijā un Grieķijā, kur jauniešu bezdarbs sasniedzis 50 procentus.

Eiropas Komisija (EK) jauniešu bezdarbu cer novērst, gan sagatavojot īpašas rekomendācijas dalībvalstīm, gan piedāvājot jaunas iespējas jauniešiem meklēt darbu, piemēram, virtuālo darba tirgu vai jauno uzņēmēju atbalsta programmu. EK ir uzsākusi arī tiešsaistes darba dienu organizēšanu dažādās valstīs, ko var apmeklēt arī klātienē, ja esat jaunietis no valsts, kurā darba diena notiek, vai virtuāli no jebkuras vietas Eiropā. Pēdējā darba diena nupat noritēja Dānijas pilsētā Orhūsā, kur vairāki simti jauniešu izmantoja iespējas konsultēties par darba iespējām citās valstīs vai biznesa uzsākšanu. Vislielāko interesi izrādīja Spānijas un Grieķijas bezdarbnieki, kuri lielā bezdarba dēļ pašu valstī meklē visas iespējas strādāt Vācijā, Lielbritānijā vai Austrijā. Virtuālajai darba dienai bija pieslēgušies vien pāris cilvēku no Latvijas, taču, kā Neatkarīgajai skaidro EK projektu koordinatore Paskāla Vudrufa, tas ir saistīts gan ar pašreizējo bezdarbu valstī – cik lielas izredzes atrast darbu mājās, gan ar informācijas pieejamību – vai jaunieši zina, ka šādas darba dienas notiek.

Pēc Eurostat datiem, Latvijā ir viens no visaugstākajiem jauniešu bezdarba rādītājiem ES. Pērn, kad EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu cēla trauksmi par jauniešu bezdarba apmēriem, tika minēts, ka Latvijā tas ir pat 30 procenti. Tomēr jaunākajos statistikas pārskatos jau minēts, ka Latvijā un Lietuvā jauniešu, tāpat kā kopējais bezdarba līmenis, ir krities. Jebkurā gadījumā EK trauksmes līmeni nav atcēlusi, un amatpersonas sarunās norāda, ka Latvija ir to valstu vidū, kur jauniešu bezdarba līmenis ir augsts – robežās no 20 līdz 30 procentiem. Visaugstākais bezdarba līmenis ir Grieķijā un Spānijā, kur tas sasniedz pat 50 procentus, kā arī Portugālē un Lietuvā, kur tas pārsniedz 30 procentus. Tikai dažās valstīs jauniešu bezdarba līmenis ir zem desmit procentiem – Nīderlandē, Austrijā, Vācijā.

«Jauniešu bezdarba mazināšana ir absolūta Eiropas Komisijas prioritāte,» norāda EK nodarbinātības pakalpojumu un mobilitātes nodaļas vadītāja Valī Goelona. «Mēs apzināmies, ka ikviens jaunais cilvēks ir vajadzīgs darba tirgum, tāpat kā ikviens jaunuzsāktais bizness, kas dod darba vietas. Tāpēc no mūsu puses tiek realizēti pasākumi, jaunas programmas, kas palīdzēs jauniešiem atrast darbu.» No amatpersonas teiktā izriet, ka nozīmīga loma ir arī politiskiem dokumentiem, rekomendācijām katrai dalībvalstij, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmas. Kopumā par situāciju Eiropā V. Goelona saka: jauniešu bezdarbs nav radies ekonomiskās krīzes rezultātā, jo arī pirms krīzes jaunieši bija bez darba, krīze vien «paspilgtināja» šo problēmu, kas, mūsuprāt, ir strukturāla problēma. Arī EK dokumentā, kurā raksturots jauniešu bezdarbs, minēts, ka nav iespējams pateikt vienu konkrētu iemeslu jauniešu bezdarbam, katrā valstī tie ir dažādi, piemēram, Grieķijā, Portugālē vai Īrijā situācijas pasliktināšanās ir tieši saistīta ar ekonomisko lejupslīdi, Slovākijā, Lietuvā un Latvijā tas ir saistīts ar darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību, savukārt Spānijā jauniešu bezdarbs ir saistīts ar ļoti lielu skaitu to jauniešu, kuri agri pamet skolu un tālāk vairs nemācās.

Pēc EK datiem, Eiropas darba tirgū ir vismaz miljons brīvu darba vakanču, taču reālā situācija rāda, ka darbs nereti ir jāmeklē citā valstī (piemēram, tūkstoši spāņu pašlaik aktīvi meklē darbu ārzemēs), un, tā kā EK atbalsta brīvu darbaspēka kustību, vairāki komisijas pasākumi ir saistīti ar jauniešu mobilitātes veicināšanu. Viens no šādiem pasākumiem ir virtuālās darba dienas (Online job days), kuru laikā var uzzināt informāciju par darba iespējām ārzemēs, kā arī saņemt konsultāciju tiešsaistē par darba meklēšanu. Šogad sadarbībā ar Eures (Eiropas darba mobilitātes portāls) uzsākta jauna akcija Tava pirmā Eures darbavieta, lai jaunieši atrastu ceļu pie uzņēmumiem, kuri meklē gados jaunus darbiniekus. Akcija, kas gan pašlaik ir izmēģinājuma procesā, ir kā tilts, kas saved kopā jaunos speciālistus un darba devējus (no EK fondiem iespējams arī finansiāls atbalsts). Līdz šim lielākā barjera darbinieku mobilitātei bijušas nepietiekamas valodas zināšanas, īpaši darbavietās, kur ir nepieciešami izglītoti speciālisti. Savukārt ar programmu Mēs esam bizness iecerēts mudināt darba devējus veidot prakses vietas jauniešiem, lai veicinātu viņu prasmes un darba pieredzi. Kopumā šim mērķim EK no 2012. līdz 2013. gadam nodrošinās finansējumu 280 000 prakses vietām, balstoties uz līdzšinējo programmu Erasmus un Leonardo da Vinci bāzes.

***

Uzziņai

Jauniešu bezdarbnieku portrets Latvijā

• Kopā reģistrēts 15 791 jaunietis – bezdarbnieks

• Īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā – 11,8% (pēc Eurostat datiem, jauniešu bezdarba līmenis ir 26%)

• 87% ir vecumā 20–24 gadi

• 71% ir zems izglītības līmenis

• 21% ir ar profesionālo izglītību, 7% – ar augstāko

• 23% ir ilgstošie bezdarbnieki

• 40% ir ar iepriekšēju darba pieredzi – visbiežāk mazāk kvalificētās profesijās

• 53% nav profesijas, specialitātes

Avots: Labklājības ministrija

Avots: nra.lv /Inga Paparde