• Tweet

Profesionālās atbalsta sistēmas izveide pedagogiem, darba samaksas palielināšana, risinājumi jaunu pedagogu piesaistei un profesijas konkurētspējai, latviska – vienota un iekļaujoša skola – pāreja uz izglītību valsts valodā, izmaiņas izglītības saturā, veicinot Latvijas ilgtermiņa drošību, iezīmē vienus no svarīgākajiem akcentiem, kas skar skolēnus un pedagogus jaunajā mācību gadā.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: “Izglītība ir liela vērtība. Neraugoties uz to, ka mūsu valsts kopīgā prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība, ir jāturpina virzīties uz izglītības kvalitātes celšanu. Šī procesa atslēga ir pedagogs. Manas politiskās prioritātes ir nemainīgas – iestājos par pedagogu algu celšanu un jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu no 2025. gada 1. septembra, kura galvenais mērķis ir pārtraukt nevienlīdzību un panākt, lai katram bērnam visā Latvijā būtu pieejama augstvērtīga izglītība. No sirds novēlu veiksmīgu jauno mācību gadu skolēniem, pedagogiem un vecākiem!”

Skolēniem. Mācību saturs

No 2024. gada 1. septembra skolēnus izglītības saturā gaida vairāki jaunumi. Spēkā stāsies grozījumi mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā, kuras centrālais akcents ir lielāks uzsvars uz ikdienas vērtēšanu un pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, lai mācību procesa laikā uzlabotu zināšanas un skolēni sekmīgāk sagatavotos pārbaudes darbiem. 2024.2025. mācību gadā mainīsies arī centralizēto eksāmenu slieksnis. Beidzot 9.klasi, centralizēto eksāmenu vērtējumam jāsasniedz vismaz 15%, bet vidējā izglītībā vismaz 20%. Plānots, ka centralizēto eksāmenu sertifikātus nākamajā gadā skolēni varēs iegūt nedēļu agrāk nekā tas bija šogad.

Gan vispārējā vidējā izglītībā, gan profesionālajā vidējā izglītībā obligāti jāsāk Valsts aizsardzības mācības īstenošana 112 stundu apjomā, savukārt vidusskolēniem, kuri sāks apgūt pamatkursus optimālajā līmenī, kursus Vēsture I un Sociālās zinātnes I mācīs atsevišķi.

Turpinot pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā, no 1.septembra mācības turpinās 1., 4. un 7.klasēs un uzsāks secīgi 2., 5. un 8. klasēs. Pāreju visā izglītības sistēmā uz mācībām tikai latviešu valodā, kuras ieviešana tika uzsākta pagājušajā mācību gada, noslēgsies 2025./2026. mācību gadā. Sekmīgai mācību procesa norisei latviešu valodā mazākumtautību skolēniem un pedagogiem nodrošināti dažādi atbalsta pasākumi. Skolēniem iesaistoši atbalsta pasākumi – mācību materiāli, vasaras nometnes pirms mācību gada, kā arī nometne rudens brīvlaikā, lai palīdzētu nostiprināt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nodrošinājusi finansējumi, lai skolas, kurās nepieciešams, var nodrošināt pedagogu palīgus mācību stundās, kā arī skolotājus pagarinātajām dienas grupām atbalstam ne tikai mācību procesā, bet arī latviešu valodas lietošanas ikdienā paradumu stiprināšanai. Skolām un pedagogiem pieejami latviešu valodas kursi un metodiskie materiāli, mentoru atbalsts no skolu vides, nometnes, mācību un metodiskie materiāli.

Pedagogiem

IZM turpinās ieviest risinājumus ilgtspējīgu un efektīvu pārvaldības principu īstenošanai Latvijas skolās. IZM turpina darbu pie jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas, investīciju nodrošinājuma mūsdienīgas skolu vides izveidei, kā arī izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai, kas nepieciešama datos balstītu lēmumu pieņemšanai izglītības kvalitātes pilnveidei.

Pedagoga profesijas pievilcībai un motivāciju izvēlēties darbu izglītības iestādē, IZM mērķtiecīgi ir nodrošinājusi un turpinās papildus finansējuma piesaisti pedagogu atalgojuma celšanai, pēdējo divu gadu laikā, nodrošinot minimālās atalgojuma likmes celšanu. Jāatgādina, ka no šā gada 1.janvāra minimālā darba alga likme sasniedz 1526 eiro par 40 stundu darba nedēļu. Saskaņā ar apstiprināto pedagogu darba samaksas palielināšanas grafiku, no 2025. gada 1.janvāra plānota minimālās darba samaksas celšana līdz 1656 eiro par 40 stundu darba nedēļu. Pedagogu atbalstam valdībā atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz noteikt papildu atlīdzību, kompensējot transporta un mājokļa īres maksas izdevumus. Tāpat IZM risina nozīmīgus jautājumus, kas saistīti ar atbalstu pedagoģijas studijām, nodrošinot stipendijas, budžeta studiju vietas, kā arī studiju kredītu dzēšanu.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) jaunajā mācību gadā uzsāks vairāku nozīmīgu Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu īstenošanu. Turpmākajos gados, nodrošinot investīcijas 67,8 miljonu eiro apmērā tiks ieviesta vienota pedagogu profesionālā atbalsta sistēma kas nodrošinās ikvienam pedagogam pieejamu regulāru un vajadzībās balstītu profesionālās kompetences pilnveidi, metodisko atbalstu un digitālus metodiskos materiālus.

VISC arī turpinās sniegt atbalstu skolēniem ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku projektā, kura mērķis ir veidot integrētu skolas-kopienas pieeju, veicinot starpinstitūciju sadarbību un skolēnu vecāku iesaisti izglītības procesā, sekmējot vispārējās izglītības satura apguvi.

Profesionālajā izglītībā jaunajā mācību gadā turpinās darbu pie profesionālās izglītības satura pilnveides, ieviesīs profesionālās izglītības absolventu monitoringu. Tāpat profesionālajā izglītībā turpinās mūsdienīgas mācību vides un aprīkojuma modernizāciju.

Tāpat jaunajā mācību gadā turpināsies programmas “Dators ikvienam skolēnam” īstenošana, kuras mērķis ir nodrošināt, lai katram skolēnam mūsdienīgam mācību procesam būtu pieejams dators. Jau šobrīd skolas visā Latvijā saņēmušas vairāk nekā 60 tūkstošus portatīvo datoru, bet jaunajā mācību gadā aptuveni 28 – 30 tūkstošus portatīvos datorus nodrošinās pedagogiem un audzēkņiem profesionālajā izglītībā.

Turpinās gatavošanos 2025. gada XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kurā iesaistīti ap 35 tūkstošiem dalībnieku no dažādu nozaru interešu izglītības kolektīviem. Plānots, ka dziesmu un deju svētki notiks 2025. gadā no 5. līdz 13. jūlijam.