Jau vairāk nekā 1300 cilvēku parakstījušies par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu
Pāris dienu laikā par iniciatīvu saistībā ar iespēju mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus portālā “Manabalss.lv” parakstījušies vairāk nekā 1300 cilvēki.
Parakstu vākšanu pirms četrām dienām iniciējusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “Indexo”, aicinot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus nodot šī pensiju līmeņa dalībnieka mantiniekam, ja dalībnieks miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
“Aicinām, ka, ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma, uzkrājums nododams dalībnieka mantiniekiem. 6 % tavas algas uzkrājas 2. pensiju līmenī, lai nākotnē tavai ģimenei būtu, no kā dzīvot. Pašreiz, ja tu ej bojā pirms pensijas vecuma, tava ģimene šo naudu pazaudē (dažos gadījumos tiek izmaksāta apgādnieka zaudējuma pensija). Pirmkārt, tas ir netaisnīgi. Otrkārt, tas mazina motivāciju maksāt nodokļus un sekot savam uzkrājumam. Zaudētā uzticība sistēmai ir ļoti būtiska, bet pienesums speciālajam pensiju budžetam, ko rada nemantojams pensiju kapitāls, ir samērā neliels. Tas pašreiz ir 6 – 7 miljoni EUR gadā. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanas komisijās vien samaksājām 40 miljonus EUR,” norāda iniciatīvas autori.
Viņi iesaka mainīt Valsts fondēto pensiju likums, nosakot: Ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma, uzkrājums pilnā mērā nododams dalībnieka mantiniekiem. Pašreiz Saeima izskata Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu likumprojektu. Grozījumi skars ieguldījumu ierobežojumus un pārvaldīšanas izmaksas – būtiskus jautājumus, kurus patiešām laiks risināt. “Ir īstais brīdis izteikt skaidru, skaļu sabiedrības viedokli – līdz ar citiem grozījumiem jāievieš arī 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamība,” piebilst iniciatīvas pieteicēji.
Šīs pārmaiņas uzlabos sabiedrības uzticību 2. pensiju līmenim un cels Latvijas iedzīvotāju iesaisti uzkrājumu veidošanā! Tās arī aizsargās ģimenes, kurās strādā tikai viens no laulātajiem.
Foto: Vitaliy/https://pixabay.com/en/users/vitaliy-m-3303615/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk