Izmaksu kāpums sadārdzina pārtiku
Drīzumā piena un konditorejas produkti atsevišķos veikalos kļūs dārgāki. Taču tas šogad nebūs vienīgais cenu kāpums pārtikai, jo, palielinoties elektrības cenām un citām ražošanas izmaksām, veikalos par pārtiku, visticamāk, būs jāmaksā vairāk.
Gandrīz desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju ir spiesti taupīt uz pārtikas rēķina. Portāla gudriem.lv veiktais pētījums liecina – 9,2% aptaujāto atzinuši, ka nevar atļauties iegādāties kvalitatīvu pārtiku, bet ir spiesti izvēlēties veikalos pašu lētāko.
Veikalnieki piesardzīgi
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija liecina, ka pērn gada beigās dārgāk nekā rudens sākumā veikalos maksāja ne tikai dārzeņi, bet arī liellopu gaļa, sviests, piens, milti, olas, cukurs. «Gada beigās atkal sāka palielināties piena produktu cenas pasaulē un piena iepirkuma cenas. Tas izsauca arī nelielu cenu kāpumu Latvijā. Sakarā ar augstajām pasaules graudu cenām lielākas ir olu, miltu un graudu pārslu cenas. Neraugoties uz to, ka pasaulē cukura cena ir ievērojami samazinājusies, Eiropas Savienībā sakarā ar kvotēto ražošanu tā ir pieaugusi. Tāpēc tā ir palielinājusies arī Latvijā. Jāņem vērā, ka kopumā maize ir palikusi dārgāka, bet ražotāji ir izstrādājuši īpašas receptūras ļoti lētas maizes izgatavošanai,» uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
SIA Palink (lielveikalu tīkla IKI, Cento operators) mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis Neatkarīgajai atzina – tirgotājs jau ir saņēmis brīdinājumu no ražotājiem, ka februārī ražošanas izmaksu pieauguma dēļ iespējams 5–10% cenu kāpums konditorejas izstrādājumiem un piena produktiem. «Mēs kā tirgotāji, protams, izskatīsim iespējas, vai un kā šo cenu kāpumu veikalu plauktos varam mazināt, piemēram, mazinot amortizācijas izmaksas vai meklējot citus risinājumus. Taču kopējā tendence rāda, ka produktu ražošanas izmaksas pieaug, līdz ar to gribot vai negribot pieaug arī to cenas veikalu plauktos,» teica R. Janševskis.
Citi lielveikalu tīkli – Rimi, Maxima, Elvi – savās prognozēs ir piesardzīgāki un apgalvo, ka pagaidām nav saņēmuši ražotāju vai piegādātāju pieteikumus par cenu kāpumu.
«Latvijas mazumtirdzniecības tirgū valda sīva konkurence, un viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā spējam piesaistīt un noturēt pircējus, ir ne vien atmosfēra, preču piedāvājums un apkalpošana, bet tieši cena. Katrs tirgotājs smagi strādā, lai noturētu savus klientus un apgrozījumu. Mēs saņemam cenu celšanas pieprasījumus, izskatām tos, rūpīgi vērtējam, vai uzrādītie cenu celšanās iemesli tiešām ir objektīvi un ekonomiski pamatoti. Esam tādi kā cenu policisti, kas nopietni bremzē cenu celšanās ātrumu,» Neatkarīgajai sacīja SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija
Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš zināja stāstīt, ka pēdējā laikā vienīgi a/s Gutta ir mainījusi atsevišķu savu produktu cenas – vieniem tās ir samazinātas, citiem – nedaudz palielinātas, bet kopumā vidējās cenas palikušas iepriekšējā līmenī.
PVN pārtikai atkal deputātu rokās
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv ierosinājumu noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai atbalstījuši jau vairāk nekā 11 600 cilvēki. Tiesības iesniegt Saeimā priekšlikumu likuma maiņai ir tad, ja to ir parakstījuši vismaz 10 000 pilsoņu, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu. Lai gan nepieciešamais parakstu skaits ir ne tikai sasniegts, bet pat pārsniegts, šīs iniciatīvas autors Normunds Grostiņš pagaidām nesteidzas šo priekšlikumu iesniegt Saeimā, jo esot nepieciešams, kā viņš pats teica, «sagatavot augsni», proti, pārrunāt minēto jautājumu ar Saeimas frakcijām un tikai tad iesniegt priekšlikumu. Pretējā gadījumā iznākums būs tāds pats kā pirms divām nedēļām, kad Saeima balsoja par līdzīgu ZZS priekšlikumu, – līdz 12% samazināt PVN likmi maizei, nepārstrādātai gaļai un zivīm, piena pamatproduktiem, olām, svaigiem augļiem un dārzeņiem. Šo priekšlikumu Saeimas vairākums noraidīja.
Tomēr, nesamazinot PVN pārtikai, visticamāk, jau pēc pāris mēnešiem izmaksu sadārdzināšanās dēļ pārtikas preču cenas atkal varētu sākt kāpt.
Bažas par eiro
Latvija gatavojas pievienoties eirozonai pēc 11 mēnešiem, Igaunija to izdarīja pirms diviem gadiem. Lielākās bažas, kas saistās ar eiro ieviešanu, ir par iespējamu cenu kāpumu. Eiro virzītāji apgalvo, ka šādas raizes ir nevietā. Bet finanšu ministrs Andris Vilks piektdien atzina, ka eiro tomēr atstāšot nelielu ietekmi uz inflāciju. Pēc viņa domām, eiro ieviešana varētu paaugstināt patēriņa cenas par 0,2–0,3 procentiem. Pēc A. Vilka teiktā, precēm, kas maksā 10 latus, eiro ieviešanas dēļ cena kāps par diviem līdz trim santīmiem.
Premjers Valdis Dombrovskis diskusijā Eiro 2014: Latvija var! norādīja – par spīti eiroskeptiķu apgalvojumiem, ka, ieviešot eiro, Latvijā strauji kāps cenas, nevienā no pēdējām piecām ES valstīm, kas ieviesušas eiro, pārejas dēļ cenas neesot cēlušās vairāk par 0,2–0,3 procentpunktiem.
Avots: nra.lv / Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Kas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....
Lasīt tālākOstu pārvaldības reforma – depolitizēta pārvaldība, samazināts birokrātiskais slogs, veicināta industriālā attīstība
Satiksmes ministrija (SM) starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas,...
Lasīt tālākairBaltic Kanādā atklāj 50. Airbus A220-300 lidmašīnu ar īpašu krāsojumu
Latvijas lidsabiedrība airBaltic Mirabelā, Kanādā kopā ar lidmašīnu ražotāju Airbus atklāja 50. Airbus A220-300 lidmašīnu. Pirmo reizi klātienē tika prezentēta airBaltic 50. A220-300...
Lasīt tālākPārtikas un veterinārais dienests veikalos konstatē viltotu medu
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2024. gada nogalē veikalos noņēma vairākus medus paraugus, pamatojoties uz aizdomām, ka tiek tirgots viltots medus. Laboratorijā Igaunijā veiktās DNS...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecībā pagājušajā decembrī pēc pārtraukuma atgriezusies izaugsme
Apstrādes rūpniecībā 2024. gada decembrī (pēc 11 mēnešu pārtraukuma) atsākusies izaugsme 3,2% apmērā pret 2023. gada decembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākNedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina?
Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju neizmanto ārvalstu kapitālu
Luminor bankas veiktā aptauja atklāj – 55% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) savā darbībā neizmanto ārvalstu kapitālu.* Savukārt lielākā daļa to uzņēmumu, kas piesaista ārvalstu...
Lasīt tālākLatvija kā pirmā valsts pasaulē uzsāk brīvprātīgu elektronisko cigarešu depozīta sistēmas ieviešanu
30. janvārī Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ir parakstījis memorandu ar Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju un Bezdūmu nozares asociāciju par brīvprātīgas...
Lasīt tālāk