Izmaiņas par valsts sociālo apdrošināšanu atkal “sitīs” pa laukiem, satraukti ir lauksaimnieki

2015.gada 30.novembrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, paredzot jaunas prasības, sākot no 2017.gada par minimālo mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objektu, tomēr skaidrojošā informācija par jaunajām izmaiņām tika izplatīta salīdzinoši nesen, un tikai tagad lauksaimnieki un citi lauku uzņēmēji apzinās sagaidāmās problēmas, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Jaunās izmaiņas no 2017.gada 1.janvāra attieksies uz visiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti vispārējā nodokļu režīmā, un tās paredz, ka minimālais pārskata mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts būs Ministru kabineta (MK) noteiktā minimālā mēneša darba alga ( 2017.gadā – ¾ valstī noteiktā minimālā mēneša alga, 2018.gadā – pilnā apmērā). Tas nozīmē, ja, piemēram, darba ņēmējam, būs mazāka darba alga nekā MK noteiktā minimālā mēneša darba alga, tad darba devējam būs jāaprēķina obligātās iemaksas no faktiskās darba algas un no starpības starp minimālo mēneša algu un faktiski aprēķināto algu. Aprēķināto starpību pilnā apmērā darba devējam būs jāmaksā no saviem līdzekļiem.
LOSP uzskata, ka jaunās izmaiņas par minimālo mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu radīs šādas problēmas: kārtējo reizi palielinās darbaspēka nodokļu slogu; negatīvi ietekmēs tieši lauku uzņēmējus un lauku iedzīvotājus; veicinās ēnu ekonomiku; veicinās bezdarba un sociālo pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu laukos;
palielinās administratīvo slogu lauksaimniekiem un citiem lauku uzņēmējiem.
Piemēram, tas ietekmēs mazos lauku uzņēmējus, kuru uzņēmumā vairāki darbinieki strādā nepilnu darba laiku – viens darbinieks agri no rīta ražo produktus, otrs pa dienu tos tirgo, trešais vakarā iztīra telpas. Līdz ar to stājoties spēkā šiem grozījumiem – lielākie zaudētāji būs mazie uzņēmēji un uz nepilnu slodzi strādājošie iedzīvotāji ne tikai laukos, bet arī pilsētās. Tas savukārt var vēl vairāk veicinās situāciju, ka šī iedzīvotāju daļa būs spiesta pamest darba tirgu un pieteikties sociālo pabalstu rindās, vai arī doties peļņā uz ārvalstīm.
“Lauku darbos ir ļoti daudz specifisku darbu, kuros nav nepieciešams nodarbināt darbinieku uz pilnu slodzi, jo to neparedz veicamā darba būtība, līdz ar to sagaidāms, ka stājoties spēkā jaunajām izmaiņām, uzņēmēji būs spiesti optimizēt savu darbību un ļoti iespējams, ka nodarbināto skaits tiks samazināts. Darba devēji vairs nebūs ieinteresēti pieņemt darbā darbiniekus uz samazinātu slodzi specifisku darbu veikšanai,” norāda padome.
Tāpat arī jāakcentē papildu administratīvā sloga palielināšanās sezonas darbu veicējiem, jo darba devējs būs spiests katru mēnesi slēgt jaunu darba līgumu, pieņemot darbinieku uz nepilnu mēnesi noteiktu sezonas darbu veikšanai, jo minimālo mēneša VSAOI objektu piemēro proporcionāli tām pārskata mēneša kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmējs, un darba devējam nav jāmaksā sociālās iemaksas par tām dienām, kurās sezonas darbs netiek darīts.
Foto:inmemo/https://pixabay.com/en/users/inmemo-2780365//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk