• Tweet

Vidējais skolotāju atalgojums pašvaldību pamata un vidējās izglītības iestādēs par slodzi šā gada septembrī sasniedzis 1478 eiro mēnesī, liecina provizoriskie dati, analizējot 514 pašvaldību vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu iesniegtos un apstiprinātos pedagogu tarifikāciju datus Valsts izglītības informācijas sistēmā uz šā gada 15. oktobri. To Izglītības un zinātnes ministrijas eksperti apliecināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētajā sanāksmē par piešķirto valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām pedagogu darba samaksai.

Kopējais valdības papildus piešķirtais finansējums pedagogu darba samaksas palielināšanai un slodžu sabalansēšanai 2023. gadā ir 98 miljoni eiro. Papildus piešķirtais finansējums nodrošina līdzekļus pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielinājumam un slodžu balansēšanai. Slodžu sabalansēšanai un minimālās algas likmes celšanai jau šā gada sākumā papildus piešķirti 61 miljons eiro, savukārt 17 miljoni eiro papildus piešķirti pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Skolēns pašvaldībā” ieviešanai un 20 miljoni eiro papildus, lai celtu minimālo darba algas likmi no 1.septembra. No jaunā mācību gada zemākā darba algas likme pedagogiem mēnesī ir palielināta līdz 1224 eiro vai 8,5 eiro stundā. Salīdzinot ar aizvadītā mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem, šogad mērķdotācijas apjoms septembrim – decembrim ir par 18,6 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. Valdībā apstiprinātais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks paredz, ka jau no nākamā gada 1.janvāra zemākā pedagogu darba algas likme sasniegs 1374 eiro, bet 2025.gadā – 1490 eiro.

Analizējot provizoriskos pedagogu darba samaksas datus, kurus nodrošina pašvaldības, IZM ir secinājusi, ka aptuveni diviem procentiem pedagogu ir vērojams reālā atalgojuma samazinājums. Ņemot vērā, ka valsts ir ievērojami palielinājusi finansējumu pedagogu darba samaksai, IZM aicinās pašvaldības skaidrot iemeslus šādiem reālā atalgojuma samazinājuma iemesliem. Tāpat IZM ir lūgusi Valsts kontroli izvērtēt pašvaldību rīcību valsts budžeta mērķdotācijas sadalē pedagogu darba samaksai atbilstoši spēkā esošajam regulējumam. Vienlaikus IZM norāda, ka piešķirtais valsts finansējums ir pieaudzis, bet izglītības iestāžu skaits samazinājies un izglītojamo skaits praktiski nav mainījies.

“Situācija ar mērķdotācijas sadalījumu un atšķirīgo situāciju pašvaldībās skaidri parāda, ka ir strauji jāvirzās uz skolu ekosistēmas sakārtošanu un programmu finansējuma ieviešanu, kas nodrošinās skaidru un caurspīdīgu finansējuma sadali un prognozējamību,” pauž Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa. “Jau šobrīd aktīvi strādājam tiesiskā regulējuma sagatavošanai un diskusijai ar nozari, lai jaunā finansēšanas kārtībā spēkā stātos no nākamā mācību gada,” norāda Kanaviņa.

Tāpat svarīgi atgādināt, ka valdība nosaka pedagoga zemāko mēneša darba likmi, par kuru mazāk darba devējs pedagogam nedrīkst maksāt. Valsts nenosaka konkrētu algu līmeni skolās, tā ir izglītības iestādes vadītāja un pašvaldības kompetence. 2022. gada 1. septembī stājās spēkā jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis – “skolēns pašvaldībā”, kas skolu dibinātāju – pašvaldību rokās nodod iespēju un atbildību izlemt – kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem attīstīt un kā veidot optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu.