• Tweet

Izglītības un zinātnes ministrija rosina veikt grozījumus Augstskolu likumā, nosakot, ka gan valsts, gan privātajās Latvijas augstskolās un koledžās studiju programmas tiek īstenotas valsts valodā. Tādējādi visās augstākās izglītības iestādēs būtu vienādi kritēriji gan studiju programmu īstenošanai un akreditācijai, gan arī studiju valodas lietošanai. Ar grozījumiem arī tiks samērotas prasības valsts valodas lietošanā vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē.

Šā gada martā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja IZM izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas vidusskolas posmā valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs nosaka pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā. Tāpēc arī valsts un privātajās augstskolās un koledžās nepieciešami skaidri nosacījumi par studiju programmu īstenošanas valodu. Tādējādi valsts, pildot sev deleģēto funkciju izglītībā, nodrošina vienādas tiesības un nosaka vienlīdzīgas prasības visām augstākās izglītības iestādēm, neatkarīgi no to dibinātāja.

Grozījumi Augstskolu likumā nosaka, ka gan valsts, gan privātajās augstākās izglītības iestādēs Eiropas Savienības oficiālajās valodās augstskolas var īstenot studiju programmas, kuras Latvijā apgūst ārvalstu studējošie, kā arī studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Svešvalodā var apgūt arī tādas studiju programmas, kuru īstenošana konkrētajā svešvalodā nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai – valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Tāpat ES oficiālajās valodās var īstenot kopīgās studiju programmas, kā arī līdz 20% valsts valodā īstenotajās studiju programmās.

2017.gada statistikas dati liecina, ka ārzemju studentu skaits Latvijas augstskolās turpina pieaugt, sasniedzot 8 806 jeb 11% no visiem studējošajiem. Pēc iepriekš iegūtās izglītības ārvalstu studentu izcelsmes valstu pirmais trijnieks ir Indija (1 233 studenti), Uzbekistāna (1 116) un Vācija (1 047). Pēdējo trīs gadu laikā ievērojami samazinājies no Krievijas iebraukušo studentu skaits – šobrīd Latvijas augstskolās kopumā studē 515 studentu no Krievijas (6,8% no visiem ārvalstu studentiem), visvairāk privātajās augstskolās – Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Transporta un sakaru institūtā.

2017.gadā privātajās augstskolās studēja 15 439 studentu, no kuriem 5189 jeb 34% studēja krievu valodā. Lielākais krievu valodā studējošo īpatsvars ir Transporta un sakaru institūtā (TSI) – 86% jeb 2358 studentu. Vienlaikus, kā liecina augstskolu sniegtie dati, TSI tikai 528 jeb 19% no visa studentu skaita ir ārvalstu studenti. Tātad – lielākā daļa krievu valodā studējošo ir Latvijas iedzīvotāji. Līdzīga situācija ir Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA” – te kopējais studējošo skaits ir 2687, no kuriem 33,6% studē krievu valodā. Savukārt mobilo studentu (studenti, kas vidējo izglītību ieguvuši ārpus Latvijas) skaits ir pavisam neliels – 296 jeb 11% no kopējā studentu skaita.

Latvijas augstskolās – Transporta un sakaru institūtā, kā arī Rīgas Aeronavigācijas institūtā, tiek īstenotas pieprasītas studiju programmas aviācijas jomā, kur jo īpaši jāņem vērā tas, ka visas pasaules aviācijas industrijas valoda ir angļu valoda. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Latvijas privātajās augstskolās īstenotās aviācijas jomas studiju programmas būtu kvalitatīvas un konkurētspējīgas gan satura, gan īstenotās valodas ziņā.

Lielisks piemērs ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, kurā 24 % no studējošo kopskaita ir ārvalstu studenti, kuri angļu valodā apgūst plaša profila medicīnas un arī citu jomu specialitātes. Ārvalstu studentu piesaistīšana un internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem.

Ārvalstu studentu skaits Latvijā pēdējos gadus stabili pieaug, taču tas nevar būt pašmērķis. Svarīgi, lai studentiem būtu labas un kvalitatīvas studiju programmas un svarīgi, lai Latvijā ierastos studēt motivēti studenti. Augstākās izglītības eksports nodrošina ievērojamu finansiālu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, taču vienlaikus tas lielā mērā saistīts ar reputāciju ne tikai Latvijas augstākajai izglītībai, bet visai valstij, tāpēc kvantitāte nevar būt noteicošais faktors.

Lai atbalstītu un veicinātu augstākās izglītības internacionalizāciju, paaugstinātu augstākās izglītības iestāžu atbildību ārvalstu studentu piesaistē un sekmētu pozitīvas informācijas izplatīšanos par Latvijas augstākās izglītības sistēmu un studijām Latvijā, IZM kopā sadarbības partneriem izstrādāja Vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā, kuru 2017. gada 17. novembrī parakstīja 12 augstākās izglītības iestādes.

Jāatzīmē, ka ārvalstu studentu piesaistē Latvija un Igaunija pēdējo gadu laikā ir guvušas līdzīgus panākumus, un mūsu kaimiņvalsts studiju valoda pamatā ir igauņu valoda, ārvalstniekiem piedāvājot studēt arī angļu valodā. Igaunijas augstskolās krievu valodā iespējams apgūt tikai dažus kursus.

IZM izstrādātos grozījumus Augstskolu likumā Saeima rīt, 2018.gada 21. jūnijā, skatīs pēdējā, trešajā lasījumā. Grozījumi ir atbalstīti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Foto: Saeimas kanceleja