Izglītības un zinātnes ministrijas jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” izstrāde tuvojas noslēgumam
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā” paredz, ka pedagogi saņems taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita. Jaunais modelis paredz arī būtisku finansējuma pieaugumu atbalsta personālam, kā arī tiek paredzēts finansējums tādiem atbalsta pasākumiem, kas līdz šim nav finansēti no valsts budžeta, piemēram, nodrošinot valsts finansējumu sociālajiem pedagogiem un karjeras konsultantiem. Jaunais finansēšanas modelis ir izstrādāts augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai paredzēto komplekso risinājumu ietvaros.
“Skolu tīkla sakārtošana ir nozīmīga izglītības nozares transformācija daļa, kas vērsta uz citu pieeju finansējuma piešķiršanā. Plānots, ka katra vispārējās izglītības iestāde saņems izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu pilnā apjomā, lai nodrošinātu ikvienam Latvijas bērnam kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā skolā. Svarīgi, ka jaunais modelis top ciešā sadarbībā ar pašvaldībām,” atzīmē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Viena no jaunā finansēšanas modeļa procesa ieviešanas sastāvdaļām ir aktīva savstarpēja komunikācija ar pašvaldībām. IZM, izstrādājot finansēšanas modeļa precizējumus, ir ņēmusi vērā daudzus pašvaldību ieteikumus. Šobrīd finansēšanas modeļa noslēdzošā redakcija ir nosūtīta pašvaldībām un sadarbības partneriem izskatīšanai un komentāru sniegšanai līdz 15.jūlijam, savukārt IZM izstrādā normatīvo bāzi.
Būtiskākās izmaiņas finansēšanas modelī “Programma skolā” kopš iepriekšējās (05.02.2024.) versijas:
uzlabots pedagoģisko likmju aprēķins visām programmām, paredzot vairāk stundas dalīšanai grupās un pedagogu citiem pienākumiem,
precizēts kopējais atbalsta personāla aprēķins,
samazināts bērnu skaits uz 1 likmi atsevišķiem amatiem,
precizēts atbalsta personāla aprēķins skolēniem speciālās izglītības programmās,
precizēts 2% papildu finansējuma aprēķins,
palielināts papildu finansējums valsts ģimnāzijām no 10% līdz 15% un tas tiek aprēķināts vidusskolas posma skolotāju un administrācijas algu fondā,
valsts ģimnāzijām papildus administrācijas finansējumā 1 vietnieka likme,
precizēts aprēķina algoritms neklātienes un tālmācības programmām, ilgstoši slimojošo bērnu un skolēnu izglītošanai ārpus izglītības iestādes, izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējo izglītību ieslodzījuma vietās,
samazināti kvantitatīvie kritēriji pierobežas skolām un pieejamības skolām vidusskolas posmā – pierobežai 45 un pieejamības skolām 30 skolēni 10.-12. klašu posmā.
Jāņem vērā, ka izglītības iestādei netiks piemēroti atbilstības kritēriji, ja vismaz 50% no skolēniem iestādē ir speciālās izglītības programmās. Ja izglītības iestādē ir vismaz viena speciālā grupa konkrētā klašu posmā un iestāde atrodas DEG1/DEG2 atbilstības kritēriju grupā (kvantitatīvais kritērijs – 120 skolēni klašu posmā), tad atbilstības kritērijs tiek samazināts uz pusi konkrētam klašu posmam, kurā ir speciālā klase. Atbilstības kritēriji tiek piemēroti pēc faktiskā skolēnu skaita, neņemot vērā 3 gadu vidējo rādītāju. Noteikts minimālais skolēnu skaits klasē valsts budžeta finansējuma piešķiršanai: pamatskolas posmā (1.-9.klasēs) – 5 skolēni klasē jeb 15 skolēni klašu grupā, vidusskolas posmā (10.-12. klasēs) – 10 skolēni klasē jeb 30 skolēni klašu posmā.
16 pašvaldības jau ir pieņēmušas saistošos lēmumus, lai sakārtotu skolu tīklu no 2024. gada 1.septembra. Tā kā jaunais finansēšanas modelis paredz pašvaldības līdzfinansējumu, par tām skolām, kas neatbilst noteiktiem kritērijiem par skolēnu skaitu, vēl varēs pieņemt lēmumus par izmaiņām skolu tīklā līdz 2025. gada 31. martam, lai pilnvērtīgi izmantotu jauno finansēšanas modeli ar 2025. gada 1. septembri un varētu pretendēt pilna finansējuma Izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo pedagogu darba samaksai no valsts budžeta saņemšanai.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākSlēgs Latvijas gaisa telpas zonu pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju
No ceturtdienas, 11. septembra plkst. 18.00 vismaz uz vienu nedēļu – līdz 18. septembrim – tiek slēgta Latvijas gaisa telpas zona pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. “Krievijas...
Lasīt tālākAizsardzības ministrs Andris Sprūds: “Esam nodrošinājuši papildu vairāk nekā 45 miljonus eiro armijas kaujas spējām. Īpaša prioritāte – pretgaisa aizsardzības stiprināšana”
Aizsardzības ministrija ir pārskatījusi 2025. gada plānoto budžetu, lai rastu iespējas papildu ieguldījumiem prioritāro kaujas spēju attīstībai. Kritiski izvērtējot ilgtermiņa saistības,...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi...
Lasīt tālākEiropas Komisija plāno Latvijai atvēlēt 5,68 miljardus eiro Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanai
Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par provizorisku finansējuma sadalījumu 150 miljardu eiro apmērā jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumam, kas paredzēts aizsardzības...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālākNedēļas nogalē galvaspilsētā atzīmēs Tēva dienu
Šogad Tēva dienas gājiens un festivāls notiks jau divpadsmito reizi, un tas gaidāms svētdien, 14. septembrī. Gājiens, kā ierasts, sāksies plkst. 12.00 Brīvības laukumā, taču šoreiz pulcēšanās...
Lasīt tālākIedzīvotāji visumā labi informēti par savām tiesībām, taču valsts sniegtajai informācijai jābūt vieglākā valodā
Labi informēti par savām tiesībām ir 61% Latvijas iedzīvotāju, taču vairāk nekā puse (52%) norāda, ka valsts sniegtā informācija par tiesību aktiem varētu būt vieglāk saprotama. Pirmajā...
Lasīt tālākEiropas mobilitātes nedēļā norisināsies tradicionālais Rīgas Tvīda brauciens
Eiropas mobilitātes nedēļā 20. septembrī Rīgā norisināsies Rīgas Tvīda brauciens – viens no elegantākajiem un gaidītākajiem notikumiem Latvijas velo kultūrā. Rīdzinieki un pilsētas...
Lasīt tālākPretmobilitātes un mobilitātes pasākumus austrumu robežas stiprināšanai varēs īstenot raitāk, konceptuāli lemj Saeima
Lai stiprinātu iespēju ātri īstenot pretmobilitātes un mobilitātes pasākumus, Saeima ceturtdien, 4.septembrī, konceptuāli kā steidzamu atbalstīja jauna Pretmobilitātes infrastruktūras...
Lasīt tālāk