• Tweet

Izglītības nozares profesionāļu vidū arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka augstskolu konsolidācija, tai skaitā Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošana Latvijas Universitātei (LU), nav reforma, kura izglītības kvalitāti būtiski uzlabos.

Trešdien Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) pulcējās vairāk nekā 20 izglītības jomas eksperti, lai diskutētu par ieguvumiem un riskiem, ko Latvijai nesīs augstākās izglītības iestāžu apvienošana, tai skaitā RPIVA reorganizācija. Pārliecinošs ekspertu vairākums pievienojās jau iepriekš publiski izskanējušam viedoklim, ka reforma ir sasteigta un augstskolas reorganizācija sagrauj sasniegto pedagoģijas izglītībā Latvijā, tādējādi iestājoties pret RPIVA likvidāciju.

RPIVA diskusijā pārstāvēja Inese Freiberga un Anita Petere. No akadēmijas pārstāvju puses tika uzsvērts, ka normatīvajos aktos nav pausti loģiski argumenti, kas izklāstītu reorganizācijas nepieciešamību. Tāpat netiek atbildēts uz daudziem jautājumiem saistība ar akadēmiskā personāla un studentu pārņemšanu, notiekot reorganizācijai. Tika norādīts, ka nepārdomātā reorganizācija iznīcina gadiem izkopto izglītības iestādes specializāciju un pedagoģijas izglītību Latvijā kopumā. Reorganizācijai turpinoties iespējamas pat tiesvedības.

Dr.paed. A.Petere akcentēja, ka reorganizācijas gadījumā nevis jāizdod rīkojums, bet gan rūpīgi jāiepazīstas ar abu augstskolu saturu, studiju kursiem un apgūstamajām kompetencēm. Viņa norādīja, ka LU un RPIVA kopīga ir tikai studentu iegūtā skolotāja kvalifikācija un uzrakstīts bakalaura darbs. Cietēji no šis situācijas būs arī augstskolas personāls, kuram, pēc A.Peteres vārdiem, vairs nebūs teikšanas par izglītības koncepcijas saglabāšanu.

Pret augstskolu konsolidāciju iebilda arī Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, uzsverot, ka augstskolu skaita samazināšana nav problēmu risinājums. Jau iepriekš J.Vētra publiski bija paudis viedokli, ka galvenā problēma Latvijā ir nepietiekamais izglītības nozares finansējums. Šajā sakarā viņš aktualizēja arī jautājumu par to, ka ministrijām būtu jāfinansē savai nozarei piekritīgas institūcijas, piemēram, Satiksmes ministrija atbildētu par Latvijas Jūras akadēmiju.

Līdzīgu viedokli pauda arī LZA akadēmiķe Maija Kūle, norādot, ka par izglītības kvalitāti nevar spriest pēc augstskolu un studējošo skaita. Viņa atsaucās uz datiem, kas vecāki par Eiropas Komisijas pārstāvja izceltajiem 10 gadiem, kuros var pamanīt, ka studējošo skaits bijis arī 40 tūkstoši. Viņa ieteica nekrist panikā, uzsverot, ka “nevajag ņemties ar skaitļu maģiju un skaitīt visus kopā”.

Tie ir tikai daži no nozares ekspertiem, kuri iestājušies pret augstskolu reorganizāciju. Pret RPIVA pievienošanu Latvijas Universitātei iebilst arī pati akadēmija, norādot, ka šobrīd reorganizācija netiek pamatota ne ar kādu objektīvu un patiesu informāciju. Argumentu vietā tiek piedāvāti meli ar zinātniskās fantastikas elementiem. Atbalstu RPIVA pastāvēšanai paudusi arī Latvijas Studentu apvienība (LSA), uzsverot, ka līdz šim nav noticis demokrātisks dialogs, kura ietvaros notiktu savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli un sociāli izvērtētas diskusijas kopā ar ieinteresētajām pusēm par augstskolu tīkla sakārtošanu un kādu augstskolu reorganizācijas jautājumiem.

Kamēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) mēģina aizmālēt sabiedrībai acis ar kārtējiem solījumiem un akadēmijai nomelnojošajiem paziņojumiem, arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka tie, kuriem patiesi rūp izglītības nozare, turpinās iestāties pret RPIVA reorganizāciju un apšaubāmo augstskolu apvienošanas reformu.

Jāatzīmē, ka RPIVA ir augstskola, kas brīvas konkurences apstākļos ir kļuvusi par nozares līderi. Tā sagatavo vairāk skolotāju, nekā visas pārējās Latvijas augstskolas kopā; tai ir filiāles astoņās Latvijas pilsētās, un tieši tajās, kurās nav reģionālo augstskolu, kas realizētu tādas pašas vai līdzīgas studiju programmas. Visi RPIVA studiju virzieni ir akreditēti uz maksimālo termiņu – 6 gadiem, turklāt augstskola ir ieguvusi Latvijā augstāko novērtējumu sociālajās zinātnēs Technopolis starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā. Augstskolai ir lielāks pedagoģijas studentu skaits (51%), augsts starptautisks kvalitātes novērtējums (42%) un uzkrājumi attīstībai 4,35 miljonu eiro apmērā.