• Tweet

Pret tiesu izpildītāju Rolandu Veinbergu tieslietu ministrs ierosināja disciplinārlietu par būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts un parādnieka interesēm. Tiesu izpildītājs pusotra tūkstoša parāda dēļ smagi slimai sievietei atņēma viņas vienīgo māju. Kā ziņo TV3 raidījums “Nekā Personīga” tomēr Tieslietu ministrijā izveidotā disciplinārlietu komisija Veinberga darbībā pārkāpumus nav saskatījusi un šonedēļ lietu pret tiesu izpildītāju izbeidza. Parādniece māju ir zaudējusi. Un taisnību meklēs Eiropas cilvēktiesību tiesā.

Māju uz Rīgas un Mārupes robežas Rudīte Gibze pārvērtusi līdz nepazīšanai. Īpašuma atjaunošanai bankā ņēma 400 tūkstošus lielu kredītu. Rudītei palika grūti segt saistības un viņa meklēja pircēju. Taču Rudīte nevarēja iedomāties, ka viņu no mājām izliks salīdzinoši niecīga parāda dēļ.

Rudīte sirgst ar multiplo sklerozi. Prāta darbības traucējumus ārsti konstatējuši jau pirms 10 gadiem. Rudītei bērnu nav un viņa pati līdz šim bija radusi kārtot finanšu lietas. Arī tad, kad rudenī pie durvīm klauvēja tiesu izpildītājs par senu pusotru tūkstoti lielu gāzes parādu , viņa domāja ,ka ar to tiks galā.

Rudīte solīja parādu samaksāt pa daļām. Tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs prasīja, lai Rudīte deklarācijā uzskaita , kas viņai pieder. Rudīte rakstīja, ka ir maksātspējīga, vīrs viņai dodot 2 tūkstošus mēnesī, un vēl viņai pieder vērtīgs īpašums. Ne mēbeles, ne sadzīves tehniku Rudīte pēc tiesu izpildītāja ieteikuma deklarācijā neuzrādīja, lai gan viņai pieder visa iedzīve, kas atrodas mājā.

“Tad, kad es aizpildīju deklarāciju par savu īpašumu mēs vēl tā jokojām, Veinbergs bija klāt, es prasīju, ko tad man te rakstīt – gludekli, veļas mašīnu, traktoru, viņš teica: “Neraksti neko, ievelc tur strīpu!” Es arī ievilku strīpu,” toreiz raidījumam skaidroja Gibze.

Kad neienāca pirmais maksājums, tiesu izpildītājs izlika māju pārdošanā. Vienā dienā tapa īpašuma novērtējums. Un uzreiz pēc jaunā gada brīvdienām māju par 180 tūkstošiem izsolē nopirka uzņēmējs Boriss Ulmans. Ulmanam īpašums nebija svešs. Ulmans iepriekš bija Rudītes mājā un to rūpīgi izpētīja. Netieši sanāk, ka tiesu izpildītājs Veinbergs viņam šo darījumu izkārtoja.

Mājas novērtējumu Rudīte varēja apstrīdēt, taču to neizdarīja, jo vērtējumu, tāpat kā paziņojumu par izsoli viņa nesaņēma. Tobrīd arī saasinājās Rudītes smagā slimība. Divas tiesu instances vērtēja izsoles likumību. Abām bija zināms mediķu slēdziens par Rudītes slimību, bet gan tiesnese Inguna Helmane, gan tiesneses Olitas Būmfeldes vadītais tiesas sastāvs to neņēma vērā.

“Jāsaka, ka mūsu tiesas mums ir iedevušas ļoti spēcīgus argumentus tam, lai varētu iet uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Ja var diskutēt par to, vai tiesu izpildītājam tiekoties ar parādnieci, bija iespējams, vajadzēja konstatēt to, ka viņa ir slims cilvēks, tad attiecībā pret tiesu šī diskusija ir izslēgta pilnībā, jo tiesai, kura uzrauga tiesu izpildītāju darbības, tika iesniegti medicīnas dokumenti,” norāda Zv. advokāte, Rudītes Gibzes pilnvarotā pārstāve Iveta Pazare.

Tieslietu ministrs pret Veinbergu ierosināja disciplinārlietu par būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts un parādnieka interesēm. Tieslietu ministrijā izveidotā komisija, kuras sastāvā ir gan tiesu izpildītāji, gan augstākās tiesas tiesnese, pārkāpumus nesaskatīja. Parādniecei jau agrāk bijusi tendence nemaksāt savus parādus, deklarācijā viņa bez mājas nekādu citu mantu nenorādīja un viņai bijis dots pietiekams laiks gāzes parādu samaksāt. Disciplinārlietu pret tiesu izpildītāju Veinbergu izbeidza. Visu piecu komisijas locekļu balsojums bijis vienprātīgs.

“Lietā mēs neesam konstatējuši nevienu pārkāpumu – tas liecina, ka izpildlieta vesta kārtīgi, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tāpēc neradās šaubas, kāpēc tiesu izpildītājs kaut kādas citas darbības, šīs pašas lietas ietvaros, veiktu negodprātīgi,” norāda TM Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs, skaidrojot, ka jautājumu par Veinberga saistību ar izsoles uzvarētāju neuzdeva, jo izsolē var piedalīties jebkurš un kāda nozīme ir tikai tam, vai persona kaut kādā veidā ir saistīta ar tiesu izpildītāju, varbūt kaut kādas mantiskās intereses vai radnieciskās saites un, ja ir kaut kādas pazīmes, tad parādniekam ir tiesības izteikt savus iebildumus tiesā.

Komisija īpaši uzsvēra, ka tiesu izpildītājam bijis jāpilda tiesas spriedums. Tomēr pēc mājas pārdošanas izsolē, Latvijas gāzei tiesu izpildītājs Veinbergs nemaz nav samaksājis Rudītes parādu, jo esot pietrūcis līdzekļu.

“Kā var pateikt, ka šīs tiesu izpildītāju darbības ir bijušas pareizas, samērīgas, ja tiesu izpildītājs gala rezultātā parādu nav piedzinis, jo parādu piedziņas rezultāts ir tāds, ka persona ir zaudējusi īpašumu, nodrošinātājs keditors – banka – ir zaudējusi nodrošinājumu un Latvijas Gāze parādu nav atguvusi,” norāda Gibzes advokāte, kas skaidro, ka vienīgais, kas nopelnījis ir nekustamā īpašuma ieguvējs. Nekustamā īpašuma ieguvējs ir ieguvis īpašumu par pusvelti. Tāds ir iznākums.

Rolands Veinbergs ir viens no turīgākajiem tiesu izpildītājiem. Viņam pieder 17 nekustamie īpašumi. Viņš brauc ar ekskluzīviem braucamajiem. Gada ienākumi pērn 365 tūkstoši eiro.

Pirms pieciem gadiem “Nekā personīga” ziņoja par krāpniecisku shēmu, kurā Veinbergam bija izšķiroša loma. Tiesu izpildītājs no uzņēmējas Baibas Veinbergas kontiem lika noņemt vairāk nekā 2 miljonus. Baiba Veinberga it kā pirms 14 gadiem esot galvojusi aizdevumu starp diviem Ukraiņiem, vēlāk parāds cedēts kādam Latvijas bezpajumtniekam, kurš tiesā vaļsirdīgi atzinās, ka viss darījums ir vistīrākā fikcija. Veinbergs taisnojās, ka tikai pildījis tiesas spriedumu un savu lomu shēmas gatavošanā noliedza. Taču apkrāptās uzņēmējas ģimene viņam neticēja. Viņš Baibu Veinbergu labi pazina. Pirms tiesu izpildītāja karjeras Veinbergs pie uzņēmēja strādāja par paklāju tīrīšanas dīleri.

“Tā iesaiste Baibas lietā bija stipri aizdomīga uzreiz. Nauda aizgāja uzreiz uz Igauniju. Tas ir viens. Otrs. Tikko tiesas spriedums – tā viņš (Veinbergs) skrien uz banku ar papīriem, pieprasot, lai viņam pārskaita to naudu. Ja tas būtu noticis, mēs to naudu neredzētu. Ne ar izmeklēšanu, ne ar tiesas lēmumu, tā sen būtu ofšoros, kā tie 30 tūkstoši no Igaunijas bankas,” skaidro Veingergas dzīvesbiedrs Kārlis Klintstons.

Uzņēmējai daļēji naudu izdevās saglābt. Swedbanka nepakļāvās tiesu izpildītāja prasībai, naudu nekavējoties neaizskaitīja. Veinbergs bija dusmīgs un pielietoja iepriekš nepieredzētas sankcijas. Viņš lika samaksāt naudas sodu Swedbank valdes locekļiem par tiesu izpildītāja lēmuma nepildīšanu, taču tiesa to atcēla. Uzņēmēja Baiba Veinberga ir mirusi, tomēr ekonomikas policijā turpinās izmeklēšana par krāpšanu lielā apmērā. Veinbergu no disciplinārsoda par piecus gadus seniem pārkāpumiem sargā noilgums. Tomēr tie, kuri reiz saskārušies ar viņa darbībām, grib zināt, kāda imunitāte tiesu izpildītāju sargājusi šoreiz.

“Kāpēc daudzi ir normāli cilvēki, bet viņi neredz to, kas viņiem ir blakām? Cilvēki tajā komisijā taču nav glupi? Kā var neredzēt, tik daudz skandālu Veinbergam un vienmēr viņam viss noiet gludi! Tas, ka viņš kādreiz mācījies pie Čepjolkinas, kas arī bija diezgan skandaloza persona, varbūt tam nav noteicošā loma. Drīzāk tā savstarpējā attieksme, kas valda tieslietu ministrijā!” uzskata Klintstons.

Foto:Puurchantal/https://pixabay.com/en/users/Puurchantal-727695//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/