Ivars Zariņš: Covid-19 izmeklēšanas komisija ir spļāviens sejā visai Latvijas sabiedrībai, kura apmaksā šo klaunādi

Riharda Kozlovska vadītā parlamentārā izmeklēšanas komisija ir spļāviens sejā demokrātijai un Latvijas sabiedrībai, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja Saeimas deputāts Ivars Zariņš.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai” savu darbošanos ir noslēgusi. Ir tapis arī tās galaziņojums, kas tiks prezentēts parlamentā šonedēļ, bet tā saturs jau ir zināms.
Kā norādīja Zariņš, šī komisija ir spļāviens sejā Latvijai kā parlamentārai demokrātijai un visai Latvijas sabiedrībai, kura apmaksā šo klaunādi.
“Iepazīstoties ar tās sagatavoto galaziņojumu, nākas secināt, ka šī komisija nav izpildījusi pat tās nosaukumā noteikto – nosaukt atbildīgās amatpersonas. Tik nekaunīgu Saeimas lemtā ignorēšanu, manuprāt, neviena izmeklēšanas komisija vēl nav atļāvusies,” sacīja Zariņš.
Pēc viņa teiktā, šīs komisijas sniegums ir pavisam traģikomisks: “Saskaņā ar šīs komisijas paveikto un secināto sanāk, ka neviens nav atbildīgs par notikušo? Ka viss ir noticis pats no sevis? Jūs to nopietni – tas tiešām ir jūsu veikums, ar ko jūs visu šo laiku nodarbojāties?! Un to jūs tagad pilnā nopietnībā pasniegsiet Latvijas sabiedrībai? Es domāju, visa Latvijas sabiedrība ir pelnījusi saņemt skaidrojumu par šādu komisijas lēmumu. Sabiedrībai un medijiem būtu jāprasa no komisijas locekļiem, kuri parakstīja šo galaziņojumu, tagad skaidrot savu rīcību. Bet komisijas vadītājam Rihardam Kozlovskim vajadzētu atdot atpakaļ valstij savu saņemto atalgojumu par neizdarīto darbu. To nevar nosaukt par izmeklēšanas, bet gan par piesegšanas komisiju.”
Pēc viņa sacītā, komisijai tika iedota pilnīga brīvība, ko tā izmantoja ļoti paredzami:”Lai visiem šis notiekošais būtu uzskatāmi redzams, es iesniedzu komisijai divus ziņojumus ar faktiem, kurus ieguvu, īstenojot savu izmeklēšanu, izmantojot sev pieejamās parlamentārās uzraudzības metodes – deputātu pieprasījumus valdībai. Pieprasījumi bija saistībā ar vakcīnu iepirkumu sāgu un saistībā ar “Titled” iepirkumu, kad no reklāmaģentūras par neadekvātu cenu tika iepirkts neadekvāti liels respiratoru apjoms, kuri turklāt izrādījās nederīgi. Un ir ļoti zīmīgi, kā komisija rīkojās ar šo informāciju – lai gan iesniegums ar faktiem par “Titled” iepirkuma dīvainībām komisijas vadītājam Rihardam Kozlovskim tika iesniegts jau novembra beigās, taču uz to joprojām nav sniegta nekāda atbilde, liekot apšaubīt ne tikai komisijas vadītāja rīcības atbilstību komisijas noteiktajam uzdevumam, bet arī likuma prasībām – pārkāpjot Informācijas atklātības likumu.”
“Komisijas galaziņojumā maldinoši ir norādīts, ka šis iesniegums bija par “iepirkuma iespējamo neatbilstību normatīvo aktu prasībām”. Patiesībā šajā iesniegumā detalizēti un ar faktiem tika norādīts uz virkni aspektu, kuri komisijai bija jāizmeklē, vismaz jāizvērtē – par aizdomīgo piegādātāja izvēli, par neadekvāto darījuma apjomu, nepamatoto cenu, manipulācijām ar dokumentiem, maigi sakot, dīvaino preces pieņemšanas procedūru, kā rezultātā tika pieņemti gandrīz miljons nederīgu respiratoru. Tāpat arī par valsts interesēm neatbilstošo atbildīgo amatpersonu rīcību šajā darījumā, lai atgūtu radītos zaudējumus, pareizāk sakot – lai neatgūtu tos, piemēram – speciāli gaidot, lai SIA “Titled” izmaksā dividendēs no šī darījuma saņemto peļņu. Neko no tā komisija nav darījusi! Pat nav uzdevusi tos jautājumus, kas tai tika uzrakstīti priekšā kā špikeris. Vēršot uzmanību uz atklātajiem faktiem, komisija tika aicināta tos izvērtēt un vērsties Ģenerālprokuratūrā un Finanšu izlūkošanas dienestā, jo, izmantojot šo institūciju iespējas – izsekojot šā darījuma naudas plūsmām, būtu iespējams pārliecināties, vai šis aizdomīgais darījums netika veidots kā noziedzīga shēma, kurā iesaistītas arī amatpersonas un politiķi,” norādīja Zariņš.
Viņš norādīja, ka pēc tam, kad, pārkāpjot visus likumā noteiktos termiņus, komisija tā arī nesniedza nekādu atbildi, viņš pats vērsās šajās institūcijās ar šo informāciju: “Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā ir jālemj par FID vadītāja pārvēlēšanu, FID rīcība saistībā ar šo iespējami noziedzīgo darījumu varētu būt viens no nozīmīgiem indikatoriem – cik bezkaislīga un politiski neitrāla ir pašreizējā FID vadība?”
Zariņš norādīja: “Citās patiesi demokrātiskās valstīs parlamentārā izmeklēšana ir varens instruments, kura priekšā vara dreb un nerīkojas tik visatļautīgi, kas pie mums jau drīz sāks šķist norma. Pie mums tā ir klaunāde, jo, lai gan Satversmē ir paredzēta opozīcijai iespēja nodibināt šādu izmeklēšanas komisiju, tālākais normatīvais regulējums (parlamentārās izmeklēšanas likums) ir izveidots tā, ka dod iespēju šīs izmeklēšanas komisijas darbu vadīt tiem politiskajiem spēkiem, kuru darbību ir paredzēts izmeklēt. Sanāk āzis par dārznieku.”
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālāk