Investīciju, eksporta un jaunuzņēmumu atbalstam papildus paredzēti 6,4 miljoni eiro

Izskatot 2024. gada valsts budžeta prioritāros pasākumus, t.i. papildu finansējuma piešķiršanu, Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu piešķirt papildu valsts budžeta līdzekļus 6,4 miljonus eiro investīciju un eksporta veicināšanas pasākumiem, kā arī jaunuzņēmumu atbalstam. “Vienlaikus gandarījumu dod jau valdības pirmajās dienās panāktās vienošanās par citiem ekonomisko izaugsmi sekmējošiem instrumentiem, tajā skaitā nodokļa instrumentiem, piemēram, ļaut darba devējiem segt darbinieku augstākās izglītības iegūšanu Latvijā, neapliekot šīs izmaksas ar darbaspēka nodokļiem, vienkāršojot mikrouzņēmumu nodokļa likmes 25% apmērā piemērošanu, kā arī palielinot PVN maksātāju reģistrācijas slieksni iekšzemes darījumiem. Visi šie pasākumi palīdzēs mūsu uzņēmējiem celt konkurētspēju un līdz ar to arī eksportspēju,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Latvijas pakalpojumu eksporta un investīciju piesaistes veicināšanai 2024. gada valsts budžetā valdība lēmusi novirzīt papildu finansējumu 6 miljonu eiro apmērā, identisku summu iezīmējot arī 2025. un 2026. gadam.
“Lai arī turpmāk stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē un tādējādi veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta apjoma palielināšanu, nepieciešams turpināt mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā. Lai sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem, nepieciešamas pārdomātas un uz ilgtermiņu mērķētas valsts atbalsta aktivitātes, kas ir tiešā mērā saistāmas ar papildu atbalstu investīciju veikšanai, tirgus pārorientācijai, jaunu un inovatīvo produktu un pakalpojumu izstrādei, veicinot ekonomisko aktivitāti arī Latvijas reģionos,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Šī finansējuma ietvaros plānots īstenot pasākumus darījumu un pasākumu eksporta Latvijā veicināšanai, sniedzot atbalstu tādām aktivitātēm kā stratēģiski svarīgu un īpaši lielu projektu/pasākumu organizēšanai Latvijā starptautiska mēroga aktivitāšu (semināru, konferenču un kongresu, izstāžu) organizēšanai Latvijā. Atbalsta pasākumu rezultātā tiks veicināts augstas pievienotās vērtības eksports un Latvijas starptautiskā atpazīstamība, kas ir būtisks faktors valsts tēla veidošanai, investīciju piesaistei un starptautiskās sadarbības veicināšanai. Papildu jāuzsver, ka līdz 2027. gadam ar Atveseļošanās fonda un ES Struktūrfondu daudzgadu budžeta investīcijām tiks sniegts būtisks atbalsts mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai.
Savukārt jaunuzņēmumu atbalstam nākamā gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums 400 000 eiro apmērā, arī 2025. un 2026. gada budžetā jaunuzņēmumu atbalstam paredzēts tāds pats finansējums.
“Jaunuzņēmumiem ir būtiska loma kopējā inovācijas ekosistēmā, jo tie nodrošina inovatīvu biznesa ideju ieplūdi un veicina straujāku ekonomikas paradigmas maiņu uz zināšanu ekonomiku. Jaunuzņēmumiem ir lielākais potenciāls pārnest uz tautsaimniecību mūsu zinātnieku atklājumus un inovācijas, tostarp dziļajās tehnoloģijās. Turklāt jaunuzņēmumi veido jaunu uzņēmējdarbības kultūru, koncentrējoties uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem, aprites un digitālo ekonomiku, tīru enerģiju, industriālajām inovācijām un klimata pārmaiņu mērķiem. Mums ir jābūt ambiciozākiem un mēs varam darīt vairāk, lai straujākai jaunuzņēmumu izaugsmei un attīstībai nodrošinātu finanšu atbalsta pieejamību,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Atbalsts jaunuzņēmumiem tiks nodots caur Latvijā darbojošās jaunuzņēmumu ekosistēmu pārstāvošajām organizācijām un memoranda “Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas īstenošanu” partneriem – nodibinājumu “TechChill”, Rīgas Tehniskās universitāti, nodibinājumu “TechHub”, biedrību “Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls”, Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociāciju kopējās Jaunuzņēmumu attīstības stratēģijas 2022.-2025.gadam realizācijai. Plānots īstenot tādas aktivitātes kā starptautiska līmeņa pasākumi (konferences, semināri), individuālās konsultācijas agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem par pieejamām investīcijām un investoru piesaistes sesijas, u.c. Minēto aktivitāšu ieviešana ir būtiska Latvijas reģionālai un starptautiskai attīstībai.
Kā zināms, 2022. gada rudenī apstiprinātās Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas 2022-2025.gadam mērķis ir veicināt spēcīgu un vienotu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, ieviest aktivitātes un piesaistīt talantus jaunuzņēmumos. Lai veicinātu strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, sekmējot pētniecības attīstību un pētniecības produktu komercializāciju, izstrādāts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tāpat izveidota termiņuzturēšanās atļauja jaunuzņēmumu veidotājiem, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā ar mērķi dibināt jaunuzņēmumu un veikt darbu sava produkta izstrādei un kvalificēta riska kapitāla investora investīciju piesaistei. Tāpat jaunuzņēmumiem ir pieejams finansējums aizdevumiem, biznesa inkubatoros un akselerācijas fondos, kā arī inovācijas vaučeru programmā.
Būtiski uzsvērt, ka jaunuzņēmumu kopējā nodokļu nomaksa vairāk nekā 7 reizes pārsniedz kopējo apstiprināto valsts atbalsta summu, kas apliecina valsts atbalsta lietderību, kā arī pašu uzņēmumu nozīmīgo fiskālo efektu Latvijas tautsaimniecības budžetam ilgtermiņā.
Vēl par tēmu:
VID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālākAndris Kulbergs: dabasgāzes Latvijas lietotāju vajadzībām jaunajā rudens un ziemas sezonā pietiks
Ministru prezidents Andris Kulbergs šodien, apmeklējot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (PGK), iepazinās ar tās gatavību jaunajai rudens un ziemas sezonai, pārliecinoties, ka krātuvē jau šobrīd...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākKEM: iedzīvotājiem nebūs jāmaksā fiksētā pieslēguma maksa vētras izraisīto ilgstošu elektroapgādes pārtraukumu gadījumos
Šā gada 22.–23. augusta vētra radīja līdz šim nepieredzētus elektrotīkla bojājumus visā Latvijā. Neraugoties uz apjomīgo darbu un lielo elektroapgādes atjaunošanā iesaistīto brigāžu...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālāk