Investīciju, eksporta un jaunuzņēmumu atbalstam papildus paredzēti 6,4 miljoni eiro

Izskatot 2024. gada valsts budžeta prioritāros pasākumus, t.i. papildu finansējuma piešķiršanu, Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu piešķirt papildu valsts budžeta līdzekļus 6,4 miljonus eiro investīciju un eksporta veicināšanas pasākumiem, kā arī jaunuzņēmumu atbalstam. “Vienlaikus gandarījumu dod jau valdības pirmajās dienās panāktās vienošanās par citiem ekonomisko izaugsmi sekmējošiem instrumentiem, tajā skaitā nodokļa instrumentiem, piemēram, ļaut darba devējiem segt darbinieku augstākās izglītības iegūšanu Latvijā, neapliekot šīs izmaksas ar darbaspēka nodokļiem, vienkāršojot mikrouzņēmumu nodokļa likmes 25% apmērā piemērošanu, kā arī palielinot PVN maksātāju reģistrācijas slieksni iekšzemes darījumiem. Visi šie pasākumi palīdzēs mūsu uzņēmējiem celt konkurētspēju un līdz ar to arī eksportspēju,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Latvijas pakalpojumu eksporta un investīciju piesaistes veicināšanai 2024. gada valsts budžetā valdība lēmusi novirzīt papildu finansējumu 6 miljonu eiro apmērā, identisku summu iezīmējot arī 2025. un 2026. gadam.
“Lai arī turpmāk stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē un tādējādi veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta apjoma palielināšanu, nepieciešams turpināt mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā. Lai sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem, nepieciešamas pārdomātas un uz ilgtermiņu mērķētas valsts atbalsta aktivitātes, kas ir tiešā mērā saistāmas ar papildu atbalstu investīciju veikšanai, tirgus pārorientācijai, jaunu un inovatīvo produktu un pakalpojumu izstrādei, veicinot ekonomisko aktivitāti arī Latvijas reģionos,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Šī finansējuma ietvaros plānots īstenot pasākumus darījumu un pasākumu eksporta Latvijā veicināšanai, sniedzot atbalstu tādām aktivitātēm kā stratēģiski svarīgu un īpaši lielu projektu/pasākumu organizēšanai Latvijā starptautiska mēroga aktivitāšu (semināru, konferenču un kongresu, izstāžu) organizēšanai Latvijā. Atbalsta pasākumu rezultātā tiks veicināts augstas pievienotās vērtības eksports un Latvijas starptautiskā atpazīstamība, kas ir būtisks faktors valsts tēla veidošanai, investīciju piesaistei un starptautiskās sadarbības veicināšanai. Papildu jāuzsver, ka līdz 2027. gadam ar Atveseļošanās fonda un ES Struktūrfondu daudzgadu budžeta investīcijām tiks sniegts būtisks atbalsts mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai.
Savukārt jaunuzņēmumu atbalstam nākamā gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums 400 000 eiro apmērā, arī 2025. un 2026. gada budžetā jaunuzņēmumu atbalstam paredzēts tāds pats finansējums.
“Jaunuzņēmumiem ir būtiska loma kopējā inovācijas ekosistēmā, jo tie nodrošina inovatīvu biznesa ideju ieplūdi un veicina straujāku ekonomikas paradigmas maiņu uz zināšanu ekonomiku. Jaunuzņēmumiem ir lielākais potenciāls pārnest uz tautsaimniecību mūsu zinātnieku atklājumus un inovācijas, tostarp dziļajās tehnoloģijās. Turklāt jaunuzņēmumi veido jaunu uzņēmējdarbības kultūru, koncentrējoties uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem, aprites un digitālo ekonomiku, tīru enerģiju, industriālajām inovācijām un klimata pārmaiņu mērķiem. Mums ir jābūt ambiciozākiem un mēs varam darīt vairāk, lai straujākai jaunuzņēmumu izaugsmei un attīstībai nodrošinātu finanšu atbalsta pieejamību,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Atbalsts jaunuzņēmumiem tiks nodots caur Latvijā darbojošās jaunuzņēmumu ekosistēmu pārstāvošajām organizācijām un memoranda “Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas īstenošanu” partneriem – nodibinājumu “TechChill”, Rīgas Tehniskās universitāti, nodibinājumu “TechHub”, biedrību “Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls”, Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociāciju kopējās Jaunuzņēmumu attīstības stratēģijas 2022.-2025.gadam realizācijai. Plānots īstenot tādas aktivitātes kā starptautiska līmeņa pasākumi (konferences, semināri), individuālās konsultācijas agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem par pieejamām investīcijām un investoru piesaistes sesijas, u.c. Minēto aktivitāšu ieviešana ir būtiska Latvijas reģionālai un starptautiskai attīstībai.
Kā zināms, 2022. gada rudenī apstiprinātās Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas 2022-2025.gadam mērķis ir veicināt spēcīgu un vienotu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, ieviest aktivitātes un piesaistīt talantus jaunuzņēmumos. Lai veicinātu strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, sekmējot pētniecības attīstību un pētniecības produktu komercializāciju, izstrādāts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tāpat izveidota termiņuzturēšanās atļauja jaunuzņēmumu veidotājiem, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā ar mērķi dibināt jaunuzņēmumu un veikt darbu sava produkta izstrādei un kvalificēta riska kapitāla investora investīciju piesaistei. Tāpat jaunuzņēmumiem ir pieejams finansējums aizdevumiem, biznesa inkubatoros un akselerācijas fondos, kā arī inovācijas vaučeru programmā.
Būtiski uzsvērt, ka jaunuzņēmumu kopējā nodokļu nomaksa vairāk nekā 7 reizes pārsniedz kopējo apstiprināto valsts atbalsta summu, kas apliecina valsts atbalsta lietderību, kā arī pašu uzņēmumu nozīmīgo fiskālo efektu Latvijas tautsaimniecības budžetam ilgtermiņā.
Vēl par tēmu:
Šīs nedēļas sākumā laiks būs silts un saulains
Nedēļas sākumā laiks būs saulains un silts, bet naktīs termometra stabiņš vietām vēl noslīdēs zem 0° atzīmes. Bet nedēļas izskaņā gaidāms lietus un brāzmains vējš. Otrdien...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākRīgā aizliegts atrasties uz visu ūdenstilpju ledus
Ņemot vērā laikapstākļus, meteoroloģiskās prognozes un to, ka uz ūdens neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta, no rītdienas, 4. marta, stāsies spēkā aizliegums atrasties uz visu Rīgas...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāmi nokrišņi, piekrastē vējš būs brāzmains
Jaunu mēnesi iesākot, nedēļas pirmajā pusē laika apstākļus noteiks ciklonu aktivitāte ziemeļos – dažviet gaidāmi nokrišņi, vējš piekrastē būs brāzmains, savukārt gaisa temperatūra...
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļi būs mainīgi, dienās gaiss iesils virs 0°
Šonedēļ laika apstākļi būs mainīgi – valsti šķērsos vairākas nokrišņu zonas, kas daudzviet atnesīs sniegu, bet, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tas pāries slapjā sniegā, lokāli...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā gaisa temperatūra ievērojami paaugstināsies
Šīs nedēļas sākumā vēl tika aizvadītas aukstas naktis, kad vietām dienvidu rajonos termometra stabiņš noslīdēja zem -30° atzīmes. Nedēļas otrajā pusē Latvijā pakāpeniski ieplūdīs...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk