• Tweet

Bērni uz internātskolām no ģimenēm nes ne tikai aizvainojumu un dusmas par saviem vecākiem, tukšus vēderus, bet arī utis, blusas un pēdējā laikā arī tarakānus. Tā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā stāstīja Vaiņodes, Mālpils, Biržu un Kuldīgas internātskolu direktori. Nabadzība ir Latvijas novadu realitāte, kas, iespējams, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav saprotama no savu kabinetu skatupunkta.

Kā informē partija “No sirds Latvijai”, neskatoties uz internātskolu direktoru attēloto skarbo realitāti, IZM joprojām uzskata, ka internātskolu uzturēšanas izdevumi ir jāfinansē pašvaldībām, skaidri apzinoties, ka pašvaldībām šādu līdzekļu nav. Kā zināms, tad no 2018. gada 1. janvāra IZM vairs nefinansēs pašvaldību pārziņā esošo internātskolu uzturēšanas izdevumus, tas nozīmē, ka lielākā daļa pašvaldību, iespējams, slēgs internātskolas, kā tas pēdējā gada laikā ir noticis ar jau divām internātskolām. Latvijā tagad ir palikušas 12 internātskolas vienpadsmit pašvaldībās.

Kā tika norādīts, IZM ir pret segregatīviem risinājumiem, norādot, ka visiem bērniem vislabāk mācīties ir parastā tipa vispārizglītojošās skolās. Kā norādīja IZM pārstāve Evija Papule – lai sniegtu atbalstu bērniem ar sociālās uzvedības problēmām, nav jāsaglabā viens noteikts skolu tips. Diemžēl realitāte rāda, ka internātskolas bērni, pirms nokļūst internātskolās, jau līdz tam ir apceļojuši citas izglītības iestādes, daži pat pabijuši 7 izglītības iestādēs. Kā rāda prakse, šie bērni nav noturējušies vispārizglītojošajās skolās, tātad nav bijis pieejams viss nepieciešamais atbalsts, kāpēc bērni nonākuši internātskolā. Latvija nav unikāla valsts, arī Igaunijā joprojām ir skolas, kad nodrošina internātskolām līdzīgu funkciju.

Pašvaldību vadītāji no Kuldīgas un Salas pašvaldības aktualizēja pašvaldību savstarpējo norēķinu problēmu, kas nav sakārtota, un tuvākajā nākotnē netiks kārtota. Arī tas rada nopietnus šķēršļus internātskolu pastāvēšanai. Esošais skolēnu finansēšanas modelis, kad nauda seko bērnam, rada situāciju, ka pašvaldības par katru cenu ir ieinteresētas paturēt bērnus savā pakļautībā esošajās izglītības iestādēs, neskatoties uz to, kas ir bērna vislabākajās interesēs.

IZM ir radījusi visus nosacījumus, lai nepieļautu tālāku internātskolu pastāvēšanu, taču arī tālāk nerisina jautājumu, kas notiks ar internātskolām pēc 2018. gada 1. janvāra.

„No sirds Latvijai” deputāts Arvīds Platpers, lai gan cēla komisijā roku, diemžēl netika pie vārda, lai uzdotu jautājumu par to, kā un vai ir notikušas konsultācijas ar pašvaldībām, kas tālāk notiks ar katru no 12 internātskolām? Platpers uzsvēra, ka svarīgi būtu saprast, vai ir izstrādāts plāns, kā internātskolu audzēkņi varēs iekļauties tuvumā esošajās skolās un sabiedrībā? Līdz šim tieši internātskolu bērnus tuvumā un tālumā esošās vispārizglītojošās sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas nav spējušas kvalitatīvi izglītot un iekļaut savās skolās. Kur ar šo plānu var iepazīties?

Internātskolas, kas ir izstrādājušas sociālās rehabilitācijas programmu, piedāvāja reālu kompromisa variantu. Diemžēl arī šis IZM neinteresēja.

Pēc sēdes deputāts Arvīds Platpers izteica sašutumu par Šadurska cinismu un nevēlēšanos risināt jautājumu, kā arī valdošās koalīcijas politiskās gribas trūkumu. Nākamā gada budžets šodien ir iesniegts Saeimā, valdošajai koalīcijai ir visas iespējas vēl glābt situāciju un iestāties par šo bērnu likteni! „No sirds Latvijai”, neskatoties uz valdošās koalīcijas bezspēcību, turpinās iestāties par internātskolu saglabāšanu un visa nepieciešamā atbalsta sniegšanu bērniem ar sociālās uzvedības grūtībām.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/