Indriksone: Jebkuram Covid drošības pasākumam ir jābūt ar iespējami mazāku ietekmi uz tautsaimniecību
“Šobrīd, sekojot līdzi Imunizācijas valsts padomes un ekspertu paustajai informācijai par epidemioloģisko situāciju saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatīšanos, nav pamata tuvākajā laikā vērtēt kādu ierobežojumu ieviešanu. Atsaucoties uz ekspertu norādēm, ir svarīgi katram sekot līdzi savai veselībai un ievērot jau līdz šim ieviestās higiēnas prasības,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi konceptu uzņēmējiem rīcības vadlīnijām iespējamā nākamā Covid-19 viļņa pārvarēšanai. EM aicina ievērot vienlīdzīgas attieksmes un godīgas konkurences pamatprincipu, lai noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi būtu saprotami ikvienai nozarei un tās netiktu pretnostatītas, kā arī tie būtu samērīgi ar kaimiņvalstu epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci.
“Nevis apstādināt uzņēmējdarbību, bet meklēt drošākus risinājumus tās darbības turpināšanai. Gatavojoties nākamajam iespējamajam pandēmijas uzliesmojumam, svarīgi ir ne vien regulāri sekot līdzi aktuālajai epidemioloģiskajai situācijai, bet arī ņemt vērā iepriekšējos Covid-19 viļņos gūto pieredzi un koncentrēties uz drošības pasākumiem ar iespējami mazāku ietekmi uz tautsaimniecību, lai nebūtu pamata ierobežot uzņēmējdarbību,” norāda ekonomikas ministre.
Ņemot vērā arī pašreizējo ģeopolitisko situāciju un ekonomikas attīstības tendences, ir nepieciešams savlaicīgi paredzēt skaidru rīcību no valsts puses epidemioloģisko ierobežojumu iestāšanās rezultātā. EM sagatavotajās uzņēmējdarbības vadlīnijās potenciālā Covid-19 viļņa pārvarēšanai vienlaikus ir paredzēts arī atjaunot Covid-19 atbalsta pasākumus saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbība tiks ierobežota, ja par to lems Ministru kabinets. EM izstrādātās vadlīnijas ir pārrunāts arī ar Veselības ministriju.
EM rosinās atjaunot algu subsīdijas atbalstu daļēja atalgojuma kompensēšanai darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām, mikro uzņēmuma īpašniekiem vai individuālajiem komersantiem, kā arī atjaunot granta atbalstu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Atbalsta primārais mērķis būs sniegt atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, kuru finansiālo stabilitāti un spējas izpildīt savas saistības apdraud Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumi, kā rezultātā tiks liegta vai ierobežota to saimnieciskā darbība.
Tautsaimniecības padomes sēdē ekonomikas ministre Ilze Indriksone ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunāja gatavošanos iespējamajam nākamajam Covid-19 vilnim un Ekonomikas ministrijas piedāvājumu atbalsta pasākumiem, ja tādi būs nepieciešami.
Ministre uzsvēra, ka novērtē uzņēmēju gatavību nepieciešamības gadījumā ieviest drošības pasākumus un augsto atbildības sajūtu par to ievērošanu savu darbinieku, klientu un sabiedrības pasargāšanai. Uzņēmēju intereses pārstāvošo organizāciju pārstāvji atzinīgi novērtēja EM sagatavoto jauno piedāvājumu, kā arī līdz šim valsts sniegto atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ir ietekmējuši Covid-19 epidemioloģiskie ierobežojumi.
Ekonomikas ministre: “Līdz šim savlaicīgi izstrādāti atbalsta mehānismi ir ļāvuši krīzes situācijā maksimāli ātri novērst riskus, kas saistīti ar dīkstāvē vai daļējā dīkstāvē esošo darbinieku nodrošināšanu ar iztikas līdzekļiem vai apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanu saimnieciskās darbības veicēju esošo saistību izpildei. Vienlaikus atbalsta risinājumi proaktīvi tika pielāgoti esošajai situācijai un noteiktajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka potenciālais bezdarbnieku skaits Covid -19 ierobežojumu rezultātā varēja būt vismaz divas reizes lielāks, ja nebūtu pieejams valsts atbalsts Covid-19 krīzes pārvarēšanai.”
Minētais Covid-19 atbalsts ir bijis būtisks ne tikai uzņēmēju dzīvotspējas nodrošināšanai; tas bijis arī instruments, kas ļauj atgriezties ekonomiskajā apritē un mazināt bezdarba pieauguma riskus, kā arī stimuls ēnu ekonomikas mazināšanai.
Dīkstāves un algu subsīdijas atbalstā kopumā laika periodā līdz 2021. gada 30. jūnijam izmaksāti 196,67 milj. EUR, savukārt algu subsīdijas atbalstā kopumā laika periodā no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 28. februārim izmaksāti 19,38 milj. EUR. Granta apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai uzņēmējiem kopumā laika periodā līdz 2021. gada 30. jūnijam izmaksāti 501,37 milj. EUR un, atjaunojoties apgrozāmo līdzekļu granta atbalstam, no 2021 .gada 1. oktobra līdz 2022. gada 28. februārim atbalstā izmaksāti 70,19 milj. EUR.
Savukārt apgrozāmo līdzekļu aizdevumos kopumā izmaksāti 106,5 milj. EUR, garantijās banku kredītu brīvdienām izmaksāts 42,13 milj. EUR (garantēto kredītu kopapjoms 110 milj. ER), eksporta kredītu garantijās deklarēto jeb jau notikušo darījumu apjoms ir 86,54 milj. EUR, bet kapitāla fondā ar lielajiem komersantiem noslēgtie darījumi ir par 32,85 milj. EUR.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk