• Tweet

31 gadu vecās indietes Savitas Halapanavaras nāve, ko izraisīja spontānā aborta dēļ notikusī asins saindēšanās, uzjundījusi jaunas diskusijas par tiesībām uz abortiem Īrijā, kur likumdošana šajā ziņā ir viena no konservatīvākajām pasaulē.

Liberāļi ir neapmierināti ar to, ka premjera Endas Kenija valdība, negrasās steigties ar lēmumu pieņemšanu.

«Tas, ka sievietes šajā laikā var iet bojā, šķiet, pie varas esošos nemaz nesatrauc,» sarunā ar Euronews sacījusi 30 gadu vecā Dublinas iedzīvotāja Reičela. Viņa bija viena no tūkstošiem demonstrantu, kuri pagājušonedēļ, kad kļuva zināms par S. Halapanavaras nāvi, piedalījās protesta akcijās, kuru vadmotīvs bija – šādi notikumi nedrīkst atkārtoties. Kaut gan nāves apstākļu oficiālā izmeklēšana vēl nav beigusies, Īrijas mediji uzsver, ka sievietes nāvē vainojama nepilnīgā likumdošana. Proti, formāli Īrijā joprojām ir spēkā 1861. gadā pieņemtā norma, kas draud ar kriminālatbildību gan personām, kurām tiek veikts aborts, gan cilvēkiem, kuri to veikuši.

1992. gadā valsts Augstākā tiesa, skatot kādu lietu, gan nosprieda, ka sievietēm ir tiesības uz abortiem gadījumos, ja to neveikšana var apdraudēt viņu dzīvību un veselību, taču par šā sprieduma detalizēšanu un attiecīgu normatīvo aktu pieņemšanu Īrijas politiķi tā arī nav parūpējušies, uzskatot abortu jautājumu par pārāk riskantu, jo liberāla attieksme var nozīmēt konservatīvo vēlētāju balsu zaudēšanu.

Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kad galīgā lēmuma pieņemšana atstāta ārstējošo ārstu ziņā, bet šie cilvēki nereti ir vai nu pārliecināti abortu pretinieki, vai arī vienkārši nevēlas pieņemt lēmumu par aborta veikšanu, baidoties no sabiedrības nosodījuma, raksta Reuters. Spriežot pēc visa, tieši tā bijis arī gadījumā ar S. Halapanavaru. Viņas vīrs Pravīns stāstījis, ka sieviete, kura bijusi 17. grūtniecības nedēļā, 21. oktobrī nogādāta kādā Golvejas pilsētas slimnīcā ar spēcīgām muguras sāpēm un ārsti atklāti paziņojuši, ka viņas bērniņš neizdzīvos. Tomēr abortu viņi atteikušies veikt, gaidot līdz pat 24. oktobrim, kad embrija sirdspuksti apklusuši. Tikai tad sievietei veikta operācija, taču bijis jau par vēlu – nākamajā dienā novēroti pirmie asins saindēšanās simptomi, pamazām atteikušies darboties S. Halapanavaras iekšējie orgāni, bet 28. oktobrī viņa mirusi. Gan bojāgājušās vīrs, gan daudzi abortu piekritēji ir pārliecināti, ka viņas dzīvība būtu glābta, ja ārsti nebūtu vilcinājušies un veiktu abortu dienā, kad sieviete ieradās slimnīcā.

Lielākā daļa protesta demonstrāciju dalībnieku par spļāvienu sejā uzskatīja premjera E. Kenija paziņojumu, ka valdība nesteigsies ar lēmumu pieņemšanu. «Tas ir jautājums, kas īru sabiedrību ir šķēlis jau daudzus gadus, un es negrasos steigties, lai kādu spiedienu arī neizjustu no abām pusēm,» sarunā ar televīzijas kompāniju RTE sacījis E. Kenijs. Spriežot pēc visa, viņš gatavojas gaidīt gan Īrijas Veselības aizsardzības pārvaldes (HSE) uzsāktās izmeklēšanas rezultātus, gan turpināt sarunas ar citu partiju politiķiem.

Šī vilcināšanās krietni nokaitinājusi īru sabiedrību, kas uzsver – pašlaik nav runa par abortu legalizēšanu, bet gan Augstākās tiesas sprieduma ievērošanu. Reuters atgādina, ka 2010. gadā pat Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzdevusi Īrijai precizēt, kuros gadījumos sievietēm ir tiesības uz abortiem. «Tiesa uzsvēra, ka tās ziņā nav noteikt, vai Īrijā aborti ir atļauti vai izliegti, taču Dublinai uzlikts par pienākumu noteikt skaidrus kritērijus,» skaidrojis Londonas universitātes koledžas tieslietu pasniedzējs Ronans Makrī. Viņš piebildis, ka pašlaik šajā ziņā valdot juridiskais vakuums. AP atgādina, ka 1992. gadā referendumā vairākums Īrijas pilsoņu nobalsoja par to, ka sievietēm, kuras vēlas veikt abortu, to iespējams darīt Lielbritānijā, nebaidoties no kriminālvajāšanas. Ik gadu šādu iespēju izmantojot 5000 līdz 6000 īriešu.

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš