Ilmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza ieskatu par plānotajām nodokļu izmaiņām, kas stāsies spēkā 2025. gadā. Viņš izklāstīja būtiskākās izmaiņas nodokļu politikā, īpaši uzsverot darbaspēka nodokļu jomu, kurā plānotas nopietnas izmaiņas. “Darbaspēka nodokļu izmaiņas pašlaik ir konseptuāli apstiprinātas valdībā, uz to pamata mēs arī gatavosim likumprojektus, kas paredz diezgan būtiskas izmaiņas tieši iedzīvotāja nodokļu pusē,” sacīja Šņucins.
Konferencē “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” tika uzsvērts, ka jaunie likumprojekti un nodokļu izmaiņu plāni īpaši ietekmēs ienākuma nodokļu režīmu, kur galvenā pārmaiņa saistīta ar neapliekamā minimuma aprēķina kārtību. Šņucins paskaidroja, ka nākamgad plānots atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma, kas šobrīd tiek piemērots atkarībā no iedzīvotāju ienākuma līmeņa. “Izmaiņas, kas stājas spēkā ar nākamā gada pirmo janvāri – tiek būtiski mainīts neapliekamais minimums, tas vairs netiek paredzēts diferencēts, kā tas ir pašlaik,” viņš norādīja. Šīs pārmaiņas tiek ieviestas ar mērķi vienkāršot nodokļu sistēmu un veicināt lielāku skaidrību nodokļu aprēķinos, kas palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem efektīvāk plānot savu finanšu pārvaldību.
Šņucins norādīja, ka valdība cenšas līdzsvarot budžeta intereses ar atbalstu iedzīvotājiem, un nodokļu izmaiņas ir viens no būtiskiem instrumentiem šī mērķa sasniegšanai. Konferencē “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” tika apspriesti arī citi ierosinājumi nodokļu politikā, kas ietekmēs uzņēmumu darbību, kā arī tika uzsvērta nepieciešamība uzņēmumiem laicīgi iepazīties ar jaunajiem noteikumiem un pielāgot savas grāmatvedības un nodokļu stratēģijas.
Konferences dalībniekiem tika sniegti arī padomi par praktiskajiem aspektiem, kas jāņem vērā, gatavojoties šīm izmaiņām. Šņucins uzsvēra, ka laicīga pielāgošanās nodokļu sistēmas izmaiņām ir būtiska, lai uzņēmumi un iedzīvotāji varētu veiksmīgi pārvarēt pārejas periodu. Jaunā neapliekamā minimuma aprēķina sistēma, kas vairs nebūs diferencēta, nozīmē, ka gan uzņēmumu vadītājiem, gan grāmatvežiem būs jāpārskata ienākumu aprēķināšanas un deklarēšanas procesi, lai izvairītos no neskaidrībām un iespējamiem soda sankciju riskiem.
Tiešsaistes konference “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” sniedza būtiskas atziņas par plānotajām izmaiņām nodokļu jomā un veicināja izpratni par nodokļu likumdošanas attīstību Latvijā. Ilmārs Šņucins norādīja, ka, pielāgojoties šīm izmaiņām, uzņēmumiem ir iespēja sekmēt savu izaugsmi un finanšu stabilitāti, pielāgojoties jaunajai nodokļu politikai, kas būs aktuāla jau 2025. gadā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk