• Tweet

Latvijas un Igaunijas valdības kopīgā sanāksmē vēlreiz apstiprināja savu apņemšanos izveidot kopēju reģionālu dabasgāzes tirgu līdz 2020. gadam, kas sekmēs konkurenci gāzes tirdzniecībai reģionā un veicinās gāzes apgādes drošību.

Valdību pārstāvji pauda gandarījumu par pārvades sistēmu operatoru sasniegto progresu un sagatavoto kopējo memorandu. Vienošanās definētie principi saistīti ar atsevišķu valstu gāzes tirgu apvienošanu vienotā reģionālā gāzes tirgū, paredzot attīstīt vienotu gāzes ieejas un izejas telpu, kā arī vienotu virtuālās tirdzniecības platformu un balansēšanas zonu.

Latvijas un Igaunijas valdības pārstāvji vienojās, ka ir svarīgi parakstīt kopējo memorandu par pārvades sistēmu operatoriem jau tuvāko mēnešu laikā. Tas ir būtisks solis, lai varētu pieņemt nepieciešamos grozījumus valstu nacionālajos tiesību aktos un nodrošinātu, ka vienotais reģionālais gāzes tirgus sāk darboties ar 2020. gadu.

Baltijas valstu valdību vadītāji parakstīja deklarāciju par vienota reģionālā dabasgāzes tirgus izveidi 2016. gada 9. decembrī. Minētā deklarācija paredz, ka reģionālā gāzes tirgus koordinācijas grupa, kuras sastāvā ir ministriju, regulatoru un reģionālas nozīmes sistēmas operatoru pārstāvji izstrādā tirgus noteikumus, kas tirgus dalībniekiem būs jāievēro.

Šie noteikumi paredz, ka tirgus dalībniekiem ir jānodrošina lietotājiem piekļuvi tīklam, jāizstrādā atbilstoši risinājumi balansēšanai un tirdzniecībai, nodrošinot koordinētu kopēju balansēšanas zonu ar efektīvu jaudas sadales mehānismu, nodrošinot pilnvērtīgi funkcionējošu reģionālu gāzes tirgu, kā arī izveidojot ērtu virtuālās tirdzniecības platformu. Tāpat arī gāzes ieejas un izejas telpu kopējā gāzes pārvades tarifu režīmā būtu jāveido paredzot efektīvu kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem.

Latvijas un Igaunijas valdības kopīgajai sanāksmei sekoja abu valstu ekonomikas ministru – Arvila Ašeradena un Kadri Simsones (Kadri Simson) divpusējā tikšanās. Tās laikā ministri pārrunāja dažādus ar enerģētikas jomu saistītus jautājumus, tai skaitā par Baltijas valstu energosistēmu sinhronizāciju, enerģētikas un klimata pārmaiņu plānu izstrāde, reģionālā enerģētikas tirgus attīstību, kā arī pasākumus, kas sekmētu konkurenci starp Eiropas Savienības un trešo valstu energoresursu ražotājiem.

Foto: Shutterstock