• Tweet

Saeima ceturtdien, 19.februārī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus vairākos likumos, tā dēvēto nolikto atslēgu principu pārnesot uz patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, izslēdzot to no maksātnespējas regulējuma, informē Saeimas preses dienests.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ievieš nosacījumu, ka bankām par nekustamā īpašuma iegādi būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi dažādi kredīta līgumi, no kuriem vienam jābūt ar „nolikto atslēgu” principu, tādējādi radot aizņēmējam izvēles tiesības.

Savukārt Maksātnespējas likuma grozījumos ne tikai izslēgts „nolikto atslēgu” princips, bet arī mainīti fiziskās personas parādu dzēšanas termiņi. Saistību dzēšanas termiņš būs viens gads, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro; divi gadi, ja saistības ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saistības pārsniedz 150 000 eiro.

Deputāti šodien pieņēma arī saistītos grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz, ka aizdevējam un arī aizņēmējam ar ienākuma nodokli neapliek izdevumus, kas saistīti ar kredīta saistību samazināšanu vai dzēšanu.

Izmaiņas likumos stāsies spēkā šī gada 1.martā.

Likumprojektu autori norādījuši, ka grozījumi paredz pilnībā ieviest „nolikto atslēgu” principu, to nesaistot ar maksātnespējas procesu, kā tas bija noteikts vēl spēkā neesošajā maksātnespējas regulējumā. Fiziskas personas maksātnespējas procesa piemērošanai noteikti stingri kritēriji, tas ir laikietilpīgs un prasa pārdot visu parādnieka mantu, tāpēc „nolikto atslēgu” principa ieviešana nesasniegtu savu mērķi. Līdz ar grozījumiem kredīti iedzīvotājiem būs pieejamāki, dodot iespēju jau sākotnēji vienoties ar banku par aizdevuma izsniegšanas nosacījumiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Deputāti iepriekš bija lēmuši, ka Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu, stāsies spēkā 1.martā. Šis princips nozīmētu, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiktu dzēstas. Šāda kārtība attiektos tikai uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiktu pārdots viņa vienīgais mājoklis, un nebūtu ar atpakaļejošu spēku.