• Tweet

Dainis Dukurs ir skeptisks par Latvijas iesaisti olimpisko spēļu rīkošanā. Zviedrija par Siguldas trases īri olimpisko spēļu laikā varētu maksāt 5 – 7 miljonus. Pārbūve izmaksās vismaz 58 miljonus.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, Zviedrijas valdība pirms nedēļas nolēma, ka pieteiks savas valsts kandidatūru ziemas olimpiskajām spēlēm 2030.gadā. Kā partneris zviedriem varētu startēt arī Latvija. Pie mums notiktu bobsleja, kamaniņu un skeletona sacensības Siguldas trasē. Un vēl arēnā Rīgā plānots hokejs vai arī šorttreks.

Olimpiādes rīkošana ierasti nozīmējusi milzīgus izdevumus un jaunu objegtu būvēšanu. Pēdējos gados pēc vietējo referendumu rīkošanas, no olimpisko spēļu rīkošanas atteikušās daudzas par Latviju kretni turīgākas valstis. Cik mūsu budžetam šāds elitārs sporta pasākums varētu izmaksāt, atbildīgie pateikt nevar. Bet mums jau līdz šī mēneša beigām būtu jāsniedz sava atbilde, vai 2030.gadā spēļu rīkošanā piedalīsimies.

Jau 2018. gadā Zviedrija kopā ar Latviju cīnījās par iespēju organizēt 2026. gada Ziemas olimpiskās spēles. Sporta funkcionāri un Valdība solīja, ka pie mums brauks tūristu tūkstoši, reklamēsim valsti starptautiski. Pārbūvēsim bobsleja un kamaniņu trasi, Sigulda iegūs infrastruktūru, dzīvokļu mājas, kam varēs piemērot olimpisko ciematiņu.

Tomēr Starptautiskā komiteja lēma, ka spēles jārīko Itālijai. Bet šobrīd Latvijai radusies otra iespēja. Stokholmai renes sporta veidu trases nav, to būvēt no jauna ir ļoti dārgi, tāpēc zviedri skatās Latvijas virzienā.

Dainis Dukurs pirms 5 gadiem bija starp Siguldas kandidatūras virzītājiem un aktīviem olimpiskās idejas lobijiem Latvijā un starptautiski. Bet šobrīd par ieceri spēles rīkot 2030. gadā ir ļoti skeptisks. Eiropā un Tuvajos austrumos plosās karš, mūsu reģionā ir smaga ekonomiskā situācija.

Latvijā lielākas algas prasa skolotāji, mediķi un ugunsdzēsēji. Turklāt bobsleja un kamaniņu ziedu laiki esot aiz muguras. Tāpēc trases rekonstrukcijā ieguldīt vismaz 58 miljonus, lai atbalstītu sporta veidu, kur no Latvijas veiksmīgi startē nu jau vairs pāris sportisti, nav finansiāli gudrs lēmums.

“Te jābūt attīstītam pašu sportam,” spriež sporta treneris, bijušais Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs. “Šonedēļ sākas Pasaules kauss pasaulē jaunākajā trasē Ķīnā. Ziniet, cik dalībnieku? 17 meitenes skeletonā, 24 čaļi, 11 bobslejs, un sieviešu bobslejs nulle. 11 dalībnieki, divi no tiem no Latvijas, tātad vēl kopā sešas valstis ir ieradušās uz Pasaules kausa posma pirmo. Jaunākajā pasaules trasē. Tad mums arī jādomā, kas notiks pēc tam, kā mēs viņu noslogosim. Paralēli jāiet šiem visiem sporta veidiem, kas šeit trenējās – kamanām, bobslejam, skeletonam. Skeletons ir uz “skuju takas”. Protams, ka viesnīcniekiem būs labi, ka pie viņiem dzīvos tajā laikā, un protams, ka tiem, kas strādā uzņēmējdarbībā – ēdināšana, arī tiem būs labi. Arī auto īrē. Bet vai tie ieņēmumi atsitīs izdevumus, šaubos.”

Zviedrija ilgi vilcinājās un tikai šonedēļ paziņoja, ka patiešām ir gatava kandidēt uz 2030.gada spēļu rīkošanu. Bet Latvijas puse ar Stokholmu par to runā jau no šī gada sākuma. Kā saka par sportu atbildīgā ministre – Latvijai nav pat aptuvenu aprēķinu, cik mums šis lēmums varētu izmaksāt.

“Ļoti daudzas bagātas valstis atsakās sarīkojot referendumus, pajautājot sabiedrībai, vai mēs varam atļauties – sabiedrību, pasaka, nē, mēs nevaram atļauties. Pat Norvēģija,” stāsta Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). “Tādēļ es arī saku, ka man liekas ļoti svarīga šī pragmatiskā saruna, kurā jāizvērtē, kādi ir ieguvumi un vai ieguvumu dēļ šobrīd mēs esam gatavi šo naudu investēt.”

NP: Aptuveni, kad ir tas gala termiņš Latvijai un kādā formātā mēs pasakām, ka jā vai nē?

Čakša: “Ja nemaldos, tad līdz mēneša beigām mums ir jābūt tikušiem skaidrībā.”

NP: Un arī aprēķiniem ir jābūt uz galda?

Čakša: “Tieši tā.”

NP: Tagad ir mēneša vidus. 15 dienas ko rēķināt. Diezgan daudz jābūt jau izdarītam.

Čakša: “Jā, tā ir atsevišķa saruna kopā atbildīgajām ministrijām, kādā veidā uz to virzīties.”

“Pagaidām šo Finanšu ministrija nav vērtējusi, bet saruna par to, ka beidzot ir jāsaved Siguldas trasi kārtībā, ir laiku pa laikam parādījusies ministrijas failos,” skaidro finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Tas ir viens – sakārtot vienu būvi, otrs ir rīkot pasaules mēroga lielas sacensības. Jautājums, vai Latvija pašreizējos apstākļos, kad, piemēram, ugunsdzēsējiem ir 900 eiro alga, skolotāji prasa un visi pārējie prasa – vai mēs varam atļauties to darīt? “Es teiktu, mums vairāk drošības situācija ir tā, kas prasa lielākus izdevumus. Nē, mēs neesam vērtējuši,” piebilst Ašeradens.

Latvijas olimpiskā komiteja apgalvo, ka Zviedrijas plāns ir tērēt pēc iespējas mazāk jaunu būvju celtniecībai. Maksimāli dzīvošanai un sportošanai izmantot infrastruktūru, kas jau ir gatava. Vai arī būvēt tādu, ko vēlāk būtu iespējams izmantot savām vajadzībām.

“Varētu teikt, ka nedēļas laikā ir tikai tā konkrēti iezīmējies par to, kad viņi, pirmkārt, iet uz priekšu ar to. Un, otrkārt, ka mums pamazām ir jāsniedz pretī jau konkrēti aprēķini. Un tā, protams, beigu galā arī būs Latvijas izšķiršanās par to, vai mums, pirmkārt, šāds pasākums interesē. Otrkārt, vai tas būtu arī ilgtermiņā ekonomiski izdevīgi,” skaidro Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.

Izglītības un zinātnes ministrijas sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs: “Bobsleja trases 58 miljoni tad, kad mums cita infrastruktūra ir sāpīgs jautājums, ir tāda izšķiršanās, ir politisks lēmums. Saprotot to, mēs arī rēķinām alternatīvas. Vai ir to iespējams izdarīt lētāk. Apzinoties, ka mums nomas veidā zviedri par bobsleja trasi varētu samaksāt no pieciem līdz 7 miljoniem.”

Siguldas pašvaldība jau pirms iepriekšējās kandidēšanas olimpisko spēļu rīkošanai iegādājusies zemi, kur plānots būvēt dzīvokļu ēkas. Tas tikšot darīt pēc publiskās-privātās partnerības principa, piesaistot būvkompāniju, kas tad tālāk nodarbotos ar ēku attīstīšanu un nodošanu iedzīvotājiem. Domes priekšsēdētāja norāda – viņa skaidri saprot, ka šādu sacensību rīkošana ir principā vienīgā iespēja atrast naudu, lai bobsleja trasi renovētu.

“Saprotam, teikšu pilnīgi godīgi, ka olimpiskās spēles, manuprāt, ir viens no argumentiem, kura dēļ valdība varētu būt ieinteresēta ieguldīt trasē. Vai citāda valdība būs gatava atrast finansējumu, es neesmu droša,” teic Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa.

Dainis Dukurs: “Es aicinātu visus stipri parēķināt, jo tur ir arī visas blakus lietas, ko minēju. Pašu sporta aktivitātes, aktivitātes pēc lielā notikuma, ja viņš būs un kā tad piepildīt un kā “atsist” tās investīcijas, kas būs gana lielas. Tā kā tur ir riktīgi jārēķina. Tur varbūt jānoliek emocijas malā un un jāsaprot, cik tas viss varētu izmaksāt un vai tas ir to vērts.”

Dukurs atceras, ka savulaik Siguldas trasē par tās pārbūvi pastiprināti interesējušās būvniecības kompānijas, kas bija arī tur notiekošo sporta veidu lieli sponsori. Dukurs saņēmis arī nepārprotamas norādes, kā iepirkumu specifikācija būtu jāpiemēro konkrētu firmu prasībām.Dukurs no tā atteicies. Šobrīd bobsleja trase nodota Izglītības ministrijas kapitālsabiedrībai SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs”, ko pārvalda valde divu personu sastāvā. Un tās lēmums par pārbūvi Siguldas trasē būs izšķirošs.

Foto: F64