Iedzīvotājus no mājokļa iegādes attur zemi ienākumi un augstas nekustamo īpašumu cenas
Katrs septītais Baltijas iedzīvotājs plāno mājokļa iegādi tuvāko 5 gadu laikā, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja. Galvenokārt iedzīvotājus no mājokļa iegādes attur zemi ienākumi un augstas nekustamo īpašumu cenas.
Visā Baltijā iedzīvotājus no pirkuma veikšanas galvenokārt attur augstās mājokļu cenas un pārāk zemi vai nepietiekami ienākumi. Latvijā šos iemeslus norādījis katrs otrais iedzīvotājs (53%) vecuma posmā līdz 49 gadiem. Nepietiekamus ienākumus biežāk min aptaujātie ar pamatizglītību un ienākumiem līdz 550 eiro uz ģimenes locekli.
Teju katrs desmitais iedzīvotājs (8%) kā būtisku iemeslu min arī iekrājumu trūkumu pirmās iemaksas veikšanai, vēl tikpat aptaujāto bažījas par augsto inflāciju un cenu kāpumu. Nedaudz retāk iedzīvotāji norādījuši, ka nav pārliecināti par saviem nākotnes plāniem, nevar atrast piemērotu mājokli vai ir citi šķēršļi darījuma veikšanai.
Kā norāda Nopirksim.lv konsultants Mārtiņš Ozols, lielai daļai iegādāties savu mājokli joprojām ir grūtības, kas, protams, rada sarežģījumus arī tiem, kas izlēmuši savu nekustamo īpašumu pārdot. “Redzam, ka lielākoties Latvijas iedzīvotājus no mājokļa iegādes attur īpašumu cenas, kas varētu liecināt par to, ka nākotnē tomēr, ja būs vēlme realizēt savu nekustamo īpašumu, tā būs, iespējams, jāsamazina,” piebilst eksperts.
Nopirksim.lv priekšrocība ir tāda, ka tā iegādāsies visu. Nopirksim.lv, ja tas nepieciešams, Jūsu vietā var nomaksāt arī hipotekāro kredītu. Nekustamais īpašums var būt arī sliktā tehniskā stāvoklī, remontējams, restaurējams, vai pat nojaucams. Nopirksim.lv iegādājas arī īpašumu reālās un domājamās daļas.
Par īpašumiem samaksa parasti tiek nodrošināta dažu dienu laikā, atkarībā no darījuma sarežģītības. Tāpat arī tiek sniegta palīdzība dokumentu noformēšanā – visi darījumi tiek kārtoti oficiāli ar zvērināta notāra palīdzību un ar ierakstu Zemesgrāmatā.
Plašāka informācija un pieteikuma anketa >>> http://www.nopirksim.lv/
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk