Iedzīvotāji viena mājsaimniecības locekļa ikdienas izdevumiem vēlas vismaz 483 eiro

2015. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī, noskaidrots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotajā Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā.
Salīdzinājumā ar 2014. gadu, pērn mājsaimniecībām bija nepieciešams par 31 eiro jeb 6,7 % vairāk līdzekļu viena mājsaimniecības locekļa ikmēneša ikdienas izdevumu segšanai. (Mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Pēc CSP datiem 2014. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,4 personas).
Lai arī pēdējo gadu laikā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir strauji palielinājušies, tie arvien nespēj pilnībā segt ikdienas izdevumus. 2014. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 452 eiro mēnesī, taču to rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija par 14 % mazāki un sasniedza tikai 387 eiro mēnesī. 2015. gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad.
Apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija ļoti grūti segt ikdienas izdevumus, samazinājies no 27,0 % 2013. gadā līdz 16,9 % 2015. gadā. Pērn 17,1 % mājsaimniecību bija samērā viegli segt ikdienas izdevumus (par 5,7 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā).
Visgrūtāk segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecībās, kurās dzīvo vientuļie seniori (vecāki par 65 gadiem), kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, kā arī mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāris ar trim un vairāk nepilngadīgiem bērniem.
Salīdzinot ar 2014. gadu, 2015. gadā ievērojami vairāk pāru ar bērniem norādīja, ka tām ir viegli vai ļoti viegli segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. 2015. gadā 9,4 % mājsaimniecību, kurās pāris audzina vienu bērnu, norādīja, ka tām ir viegli vai ļoti viegli segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, bet 2014. gadā tādu mājsaimniecību bija 5,5 %. Viegli vai ļoti viegli segt ikdienas izdevumus bija 10,2 % mājsaimniecību, kurās pāris audzina divus bērnus (2014. gadā – 4,4 %), un 9,8 % mājsaimniecību ar trīs un vairāk bērniem (2014. gadā – 2,6 %).
2015. gadā trūcīgākās mājsaimniecības norādīja, ka ikdienas izdevumu segšanai tām būtu nepieciešami 339 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. 68,3 % šo mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām un tikai 1,4 % – viegli vai ļoti viegli. Turīgākajām mājsaimniecībām ikdienas izdevumiem nepieciešamā summa bija ievērojami augstāka – 718 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Tikai 16,8 % turīgāko mājsaimniecību norādīja, ka tās ar grūtībām vai ar lielām grūtībām sedz ikdienas izdevumus, bet 15,3 % – viegli vai ļoti viegli. Zīmīgi, ka trūcīgākajām mājsaimniecībām nepieciešamā summa ikdienas izdevumu segšanai gada laikā pieauga par 6,6 %, bet turīgākajām mājsaimniecībām – par 9,1 %.
Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti CSP 2015. gada ienākumu un dzīves apstākļu (EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojumā. Apsekojumā aptaujāts 6,1 tūkstotis mājsaimniecību un intervēti 11,7 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. Datus par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2015. gadā iegūs Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā 2016. gadā.
Foto: Andrea Lee / https://www.flickr.com/photos/andrea_lee/ / https://creativecommons.org/licenses/by-nc/2.0/
Vēl par tēmu:
VARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālākDabas muzejā varēs apskatīt simtiem krāšņu tomātu un garšaugu
No 19. līdz 23. augustam simtiem krāšņu tomātu un aromātisku garšaugu ikviens interesents varēs apskatīt un sasmaržot Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Izstāde “Tomāti un garšaugi 2026”,...
Lasīt tālākRīga sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu satiksmei starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi
Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru, un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī. Rīgas...
Lasīt tālākRīga ZOO piedzimis Grevi zebru mazulis
Rīga ZOO saimi papildinājusi īpaša iemītniece – 27. jūnija vakarā Grevi zebru mātītei Gretai piedzimis mazulis – mātīte Mia. Lai gan zebru mazuļi Rīgas zooloģiskajā dārzā pasaulē...
Lasīt tālākVDD aiztur personu par Krievijas bruņoto spēku finansēšanu
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 5. augustā aizturēja personu aizdomās par finansējuma nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai tie turpinātu karadarbību pret Ukrainu. Kriminālprocess...
Lasīt tālākPuntulis: Latvijā jau sen nevajadzētu būt Pionieru, Oktobra vai Maskavas ielu nosaukumiem
Kultūras ministrs Nauris Puntulis rosina Saeimā aktualizēt jau 2023. gada 19. jūnijā bijušā Valsts prezidenta Egila Levita Satversmes 47. panta kārtībā izteikto priekšlikumu pieņemt likumu...
Lasīt tālākNedēļa iesāksies ar lietainu laiku un brāzmainu vēju
Pēc mierīgas nedēļas izskaņas nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijā gaidāmi dinamiskāki laika apstākļi – sinoptisko situāciju noteiks plašs ciklons virs Ziemeļeiropas, kas nesīs vairāk...
Lasīt tālākKarstums atkāpsies, bet laiks saglabāsies vasarīgi silts
Aizvadītās dienas daudzviet Latvijā bija karstas, tomēr silto gaisa masu nomainīs vēsāka, un turpmākajās dienās gaiss dienās iesils līdz +18...+22°, vien svētdien un pirmdien gaisa temperatūra...
Lasīt tālākNedēļas sākumā laiks būs sauss, tomēr no nedēļas vidus nokrišņu daudzums palielināsies
Darba nedēļas sākumā sinoptisko situāciju mūsu teritorijā noteiks anticiklona darbība – pirmdien un otrdien saule bieži mīsies ar mākoņiem, tomēr laiks saglabāsies sauss un vējš būs...
Lasīt tālākVVD: zivju bojāeja Ludzas ezeros nav tiešā veidā saistīta ar konstatēto notekūdeņu noplūdi
Saistībā ar jūnijā konstatēto notekūdeņu noplūdi no Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un vēlāk fiksēto zandartu bojāeju Lielajā un Mazajā Ludzas ezerā tika veiktas...
Lasīt tālāk