• Tweet

Šobrīd nedaudz vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju izmanto dažādus noguldījumu veidus ģimenes uzkrājumu veidošanai, liecina Swedbank veiktā aptauja.Starp populārākajiem ir uzkrājumi skaidrā naudā (22%), noguldījumi bankā (17%), uzkrājumu veidošana privātajai pensijai jeb pensiju 3.līmenī (8%), kā arī uzkrājošā dzīvības apdrošināšana (5%). Vismaz 10% no ģimenes ikmēneša ienākumiem šiem mērķiem velta vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju.

Galvenā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas motivācija nemainīgi ir “drošības spilvens” neparedzētiem gadījumiem (56%), kam seko nodrošinājums vecumdienām (26%), kā arī kāda konkrēta mērķa īstenošanai vai sapņa realizēšanai (26%). Šādiem pašiem nolūkiem primāri krātu arī tie iedzīvotāji, kuri šobrīd uzkrājumus neveido. Uzsākt veidot uzkrājumus tuvākajā pusgada laikā plāno 15% aptaujāto.

Aptauja rāda, ka tikai 10% iedzīvotāju uzkrājumus veido ar mērķi nopelnīt. To iespējams skaidrot gan ar pieejamo brīvo līdzekļu apjomu uzkrājumiem, gan uzkrājumu mērķiem un zināšanām par dažādiem ieguldījumu veidiem. Šobrīd savu naudu dažādos vērtstapīros un investīciju fondos investē tikai 2% krājēju.

Swedbank apkopotie dati par uzkrājumu veidošanu šī gada pirmajā pusgadā rāda, ka uzkrājumu apjoms uz vienu krājēju, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, ir palielinājies par 35%. Iecienītākais uzkrājumu veids ir krājkonts – to izmanto gandrīz 80% Swedbank noguldītāju. Lielākā daļa krājēju Swedbank ir vecumā no 35 gadiem. Gandrīz 60% no visiem krājējiem ir sievietes, tomēr apjoma ziņā galvenie uzkrājumu veidotāji ģimenē joprojām ir vīrieši – viena vīrieša vidējie uzkrājumi Swedbank ir par 30% lielāki nekā sievietei.

“Ik gadu gan no dažādiem aptauju, gan pašu datiem redzam, ka uzkrājumu nozīme iedzīvotāju ikdienā pieaug. Kāds primāri vēlas izveidot ģimenes finanšu rezervi, savukārt kāds cits jau domā par nodrošinājumu vecumdienās vai peļņas iespējām. Būtiskākais, ka cilvēki ir gatavi sevi disciplinēt un ik mēnesi atlikt kādu summu, lai rezultātā sasniegtu iecerēto. Savukārt izvēlētā ieguldījuma stratēģija jau tālāk ir atkarīga no izvirzītā mērķa. Tā kā lielākā daļa veido uzkrājumu “drošības spilvenam”, tad redzam, ka cilvēki visbiežāk izvēlas līdzekļus uzkrāt krājkontā, kur nauda ir nošķirta no ikdienas tēriņiem, tā ir drošībā. Taču, protams, vēl aizvien daļa sabiedrības turpina veco ieradumu un naudu glabā mājās. Taču tie iedzīvotāji, kuri grib likt savai naudai ne tikai gulēt starp grāmatām, bet arī strādāt, to ar bankas starpniecību iegulda dažādos finanšu instrumentos,” stāsta Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.