Iedzīvotāji pensijā vēlētos saņemt vismaz 500 latus mēnesī
Pensionāru un šobrīd strādājošo vēlamais pensijas apmērs ir līdzīgs – nedaudz virs 500 latiem mēnesī, liecina Swedbank aptauja . Iedzīvotāji uzskata, ka, lai nodrošinātu sev pārtikušas vecumdienas, ik mēnesi privātās pensijas uzkrājumiem būtu jānovirza vismaz 100 lati. Tas ir līdz trīsarpus reizēm vairāk nekā summa, ko lielākā daļa krājēju atvēl pašreiz (līdz 30 latiem mēnesī).
Taču Swedbank aprēķini liecina, ka, ja uzkrāt vecumdienām sāk jau laikus, tad ikmēneša iemaksu summai nav jābūt tik lielai, kā aptaujā minētie 100 lati. Lai vecumdienās sasniegtu vismaz 70% no esošā ienākumu līmeņa, iedzīvotājiem ik mēnesi vajadzētu privātajai pensijai novirzīt 5-10% ikmēneša ieņēmumu.
Jo savlaicīgāk tiek sākts uzkrāt, jo mazākas ikmēneša iemaksas nepieciešamas. Piemēram, 30 gadus jaunam cilvēkam ar statistiski vidējo 500 latu darba algu pirms nodokļu nomaksas, varētu pietikt pat ar 15 latu ikmēneša iemaksu.
“Veidot uzkrājumus privātajai pensijai ir līdzīgi kā iekopt ābeļdārzu – sākumā iestāda stādus, gadu no gada tos kopj, līdz kādā brīdī ābeļdārzs ir pilnbriedā un nes cerēto ražu. Tāpat ir ar uzkrājumiem privātai pensijai – savlaicīgi sākot, varam mierīgi uzkrāt vēlamo pensijas apmēru labklājīgām vecumdienām ar salīdzinoši nelielām ikmēneša iemaksām. Ņemot vērā, ka šodien vidējā pensija valstī ir aptuveni 180 lati, kas ne tuvu nav iedzīvotāju vēlamajā pensijas apmērā, katram no mums pašam jau laikus jāsāk rūpēties par labklājīgām vecumdienām,” saka Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
Vēlmi pensijā saņemt vismaz 500 latus izrādījusi nedaudz vairāk nekā piektdaļa (23%) darbspējīgo un trešdaļa (32%) pensionāru. Zīmīgi, ka gandrīz piektdaļa (18%) esošo pensionāru vēlētos, lai pensijas apmērs būtu no 600 līdz 700 latiem, kamēr strādājošo vidū par šāda apmēra pensiju domā vien 9%.
Svarīga iespēja uzkrāto kapitālu mantot
Galvenā priekšrocība, pēc iedzīvotāju domām (46%), veidojot privātās pensijas uzkrājumu, ir iespēja tuviniekiem mantot uzkrāto kapitālu. Savukārt 37% respondentu novērtē iespēju privātajā pensijā uzkrāto kapitālu izmantot jau 55 gadu vecumā, bet vēl trešdaļa (33%) – saņemt ikgadējos nodokļu atvieglojumus no veiktajām iemaksām.
Par pensiju 3. līmeni
Pensiju sistēmas 3. līmenis ļauj brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai. Tas ir veids, kā iedzīvotāji var, izmantojot likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus un neradot ievērojamas izmaksas šodien, palielināt savu labklājību vecumdienās, ar iespēju saņemt uzkrāto kapitālu pirms valsts garantētās pensijas jau 55 gadu vecumā.
Vēl par tēmu:
“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākUzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālāk