Iedzīvotāji bankām parādā 6 miljardus eiro
Lai gan bankas Citadele aprēķini liecina, ka Latvijas mājsaimniecību ienākumi šobrīd ir tuvi 2008. gada līmenim, iedzīvotāju tēriņi nav tik neapdomīgi kā pirmskrīzes laikā. Nepieciešamības gadījumā kredīts tiek ņemts lielākoties mājokļa remontam vai lietotas vieglās automašīnas iegādei, retāk izklaidēm, piemēram, ballītei vai ceļošanai, raksta portāls NRA.Lv
«Latvijas ekonomikas atkopšanās procesi aizvadīto četru gadu laikā ir būtiski uzlabojuši situāciju vietējā darba tirgū un attiecīgi mājsaimniecību ieņēmumos. Bezdarba līmenis Latvijā ir krities no vairāk nekā 20% 2010. gadā līdz 12% pašlaik. Šajā pašā laikā vidējais atalgojums valstī ir palielinājies par aptuveni 25% līdz 550 eiro. Mājsaimniecību ienākumu apjoms ir audzis un pašlaik vairs nav tālu līdz 2008. gada līmenim,» uzskata bankas Citadele ekonomists Zigurds Vaikulis.
Minimālas algas saņēmējiem kredīts nespīd
Saskaņā ar Citadeles rīcībā esošo informāciju privātpersonu kredītu slogs pēdējo gadu laikā ir samazinājies – no 9 miljardiem eiro 2008. gadā līdz aptuveni 6 miljardiem eiro šogad. Tas nozīmē, ka šobrīd vidēji viena iedzīvotāja kredītsaistības ir 3000 eiro.
Z. Vaikulis prognozē, ka pašreizējās tendences rada spēcīgu bāzi banku izsniegto kredītu apjoma pieaugumam nākotnē. «Tomēr iepriekšējās kredītu krīzes laikā mēs visi kopā, gan aizdevēji, gan aizņēmēji, esam daudz mācījušies, un ir pamats uzskatīt, ka nākotnē noteikti būsim gudrāki,» saka Z. Vaikulis.
Citadeles valdes locekle Santa Purgaile atzīst, ka aizvien mazāk ir gadījumu, kad bankai jāatsaka kredīta izsniegšana klientam, piemēram, nepietiekamu mēneša ienākumu dēļ: «Arī banka no savas puses stingri izvērtē katru kredītpieteikumu, lai būtu pārliecināta, ka klients noteiktā termiņā var atļauties atmaksāt iecerēto summu.»
Pēc bankas speciālistu aprēķiniem, patēriņa kredītu bankā var dabūt tad, ja persona uz rokas saņem vismaz 300 eiro. Tas nozīmē, ka minimālās algas saņēmējs uz aizdevumu var necerēt. «Ja banka atsaka kredītu, tas nav jāuztver kā katastrofa. Iespējams, tādā veidā banka ir pasargājusi no lielām problēmām nākotnē,» piebilst S. Purgaile. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis aicina patērētājus nesatraukties gadījumos, ja aizdevums tiek atteikts. «Droši vien kreditētājam, izvērtējot dažādus kritērijus, tomēr ir savs pamatojums, kāpēc kredītu nepiešķirt. No jūlija spēkā ir vairākas izmaiņas likumā, tāpēc PTAC cerīgi raugās, ka tās vēl vairāk sekmēs kreditēšanas tirgus uzlabošanos gan no patērētāja, gan kreditētāja pozīcijām,» pārliecināts ir A. Priedītis.
Bankas Citadele dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā patēriņa kredīta vidējā summa bija 2000 eiro, un šādu summu cilvēki plāno atmaksāt divos trīs gados.
Izklaižu vietā praktiskas lietas
Bankas Citadele rīcībā esošā informācija liecina, ja pirms pieciem gadiem patēriņa kredīts lielākoties tika ņemts ceļojumiem, dāvanu iegādei vai citu kredītu apmaksai, tad tagad cilvēki galvenokārt naudu bankā aizņemas tādiem mērķiem, kas uzlabo dzīves kvalitāti ilgākā laika periodā, piemēram, dzīvokļa remontam, īpašuma privatizācijai, automašīnas remontam un ilgstošas lietošanas preču iegādei. Arī automašīnu iegādē joprojām valda piesardzība – iedzīvotāji biežāk izvēlas iegādāties lietotas automašīnas, kuru iegādei ņem patēriņa kredītu, nevis līzingu.
Atļaujas ceļot vairāk
Pēckrīzes periodā un ienākumu pieauguma ietekmē mainījušies ceļojumu iegādes paradumi, no kuriem būtiskākais jaunums – plānot ceļojumu laikus, apstiprina Latvia Tours biznesa attīstības projektu vadītāja Ilze Vintere. Piemēram, rudenī, ziemā plānotos ceļojumus liela daļa iegādājas jau tagad. Daudz rūpīgāk ceļotāji arī izvērtē ceļojuma izmaksas. Tā sadārdzinoties ceļojumiem uz Turciju, klientu izvēle vairāk nosliecas par labu jauniem galamērķiem uz Bulgāriju un citviet. Pirmajā pusgadā atpūtas ceļojumu iegāde Latvia Tours palielinājusies par 14%, bet darījumu ceļojumu par pieciem procentiem.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...
Lasīt tālākSaeima atbalsta mangāna rūdas iekļaušanu sankcionēto preču sarakstā
Saeima trešdien, 27. martā, atbalstīja lēmuma projektu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Deputāti tajā...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas
Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...
Lasīt tālākLDDK ģenerāldirektors: Jāmazina ieradums ņemt darbnespējas lapas
Jāmazina darbinieku ieradums ņemt slimības lapas, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kā...
Lasīt tālākNo 1. aprīļa reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesti jauni biļešu veidi un tarifi
No šī gada 1. aprīļa pakāpeniski stāsies spēkā jaunā reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēma. Turpmāk, pārvietojoties zonu ietvaros, vilcienu biļešu cena sastāvēs...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākAizsardzības ministrija piedāvā risinājumus vēja parku attīstībai Latvijā
Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un Latvijas teritorijas karti, lai...
Lasīt tālākSankcionētās personas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus
Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās...
Lasīt tālākDombrovskis: Finanšu ministrs nedrīkst paļauties tikai uz vieglāko ES fondu apguvi
Ekonomikas doktors, kādreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nosodījis finanšu ministra Arvila Ašeradena izteikumus, ka "vienīgā izaugsmes atslēga Latvijā ir tā, vai valdība...
Lasīt tālāk