Iedzīvotāji aktīvāk veido uzkrājumus pensiju 3. līmenī
Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos pieaug iedzīvotāju interese par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, turpretī nenoteiktība ārējā vidē kavē uzņēmumu aktivitāti iemaksu pensiju 3. līmenī veikšanā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.
2014. gada 1. pusgada laikā privāto pensiju fondu plānos tika iemaksāti 18.1 milj. eiro, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2013. gada 1. pusgadu pensiju plānu dalībnieku iemaksas pieauga par 11%, turpretī darba devēju iemaksas samazinājās par 0.9%. 2014. gada jūnija beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 251.3 milj. eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 6.6%.
No pensiju plānu kapitāla 1. pusgada laikā tika izmaksāti 9.4 milj. eiro jeb par 50% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 99% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.
Visi pensiju 3. līmeņa plāni pirmajā pusgadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2014. gada pirmajos sešos mēnešos bija 3.2% un individuāliem plāniem tas bija robežās no 0.2% līdz 6.5%.
Jūnija beigās gandrīz pusi no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības (48.4%), no kurām 49% fokusējās uz ieguldījumiem akcijās un 46.5% – uz ieguldījumiem fiksēta ienākuma instrumentos. Otrs lielākais īpatsvars kopējā portfelī bija ieguldījumiem parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (34.5%), t.sk. nedaudz vairāk kā divas trešdaļas bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri, no kuriem savukārt nedaudz vairāk kā puse bija Latvijas valsts vērtspapīri. Pusgada laikā portfeļa struktūra finanšu instrumentu dalījumā praktiski nemainījās, savukārt gada laikā pieauga ieguldījumu parāda vērtspapīros, kā arī noguldījumu un prasību pret kredītiestādēm īpatsvars.
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs turpināja pieaugt, jūnija beigās sasniedzot 95 milj. eiro jeb 37.8% no kopējiem ieguldījumiem. Savukārt no visiem ieguldījumiem ārvalstīs 98.4% veidoja ieguldījumi pārējās Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs.
Kopējais privāto pensiju plāniem pievienojošos dalībnieku skaits pusgada laikā pieauga par gandrīz sešiem tūkstošiem jeb par 2.7% un jūnija beigās sasniedza 226 617, t.i. 22.8% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk